Mācību plānošana un deviņi mācību notikumi pirmsskolā
Mācību aktualizācija ietver pirmos 3 Gaņjē piedāvātos mācību notikumus: pievērst uzmanību; komunicēt sasniedzamos rezultātus; aktivizēt iepriekšējās zināšanas. Aktualizācijas laikā bērns sagatavojas uztvert jauno saturu, mērķtiecīgi pievēršot tam uzmanību, gūst motivāciju mācīties, aktivizē iepriekšējās zināšanas un prasmes, lai jauno saistītu ar zināmo. Piemēram, uzsākot jaunu tematu, skolotājs piedāvā jaunus materiālus, kas ieinteresē bērnu par jauno tematu: telpā iekārto vietu, kur darboties ar smiltīm un ūdeni. Savukārt vienas rotaļnodarbības sākumā skolotājs ūdens centrā pievieno vairākus priekšmetus; tos liekot ūdenī, bērns novēro, ka daži priekšmeti peld, bet daži grimst. Tas ieinteresē bērnu, rosina domāt, un ir iemesls sarunai ar skolotāju.
Apjēgšana ietver nākamos mācību notikumus: piedāvāt jauno informāciju; virzīt un atbalstīt mācīšanos; dot iespēju lietot jauno informāciju; sniegt atgriezenisko saiti. Mācību apjēgšanas laikā bērns soli pa solim, patstāvīgi darbojoties, mācās jauno saturu, saņemot nepieciešamo atbalstu un uz izaugsmi vērstu atgriezenisko saiti. Bērns sāk izmantot jauno mācību saturu dažādās situācijās, visbiežāk tas notiek rotaļājoties. Svarīgi, ka temata apjēgšanas daļā ir diezgan daudz rotaļnodarbību, katra no tām ietver šīs trīs mācību daļas.
Refleksija par mācībām ietver vēl divus mācību notikumus: novērtēt sniegumu; sekmēt pārnesi, vispārināšanu. Refleksijas laikā bērns gūst prieku un gandarījumu par paveikto, to izvērtē un plāno nākamās mācības. Saistot apgūto ar reālo dzīvi un dažādām mācību jomām, skolotājs sekmē un māca pārnesi. Pirmsskolā bērni mācās, ko nozīmē reflektēt, apgūst refleksijas stratēģijas, piemēram, “Uzsākot šo tematu, es domāju/zināju..., bet tagad es domāju / zinu..”. Temata refleksija pāriet jaunā temata aktualizācijā, saistot un turpinot mācīšanos. Vairāk par mācību plānošanu pirmsskolā lasiet Skola2030 izdevumā Metodiskie ieteikumi pirmsskolas skolotājam “Mācību satura un pieejas plānošana”.
