26.02.2021
Agrita Miesniece Mg. paed. Pirmsskolas mācību satura izstrādes vecākā eksperte

Mācīšanās dabā mazajiem

Ikdienā bērni lielāko daļu savas dzīves pavada iekštelpās – mācās, rotaļājas, izmanto viedierīces. Tas ir laiks skolā un dažādās interešu izglītības iestādēs, bet arvien mazāk laika paliek būšanai dabā, it īpaši pilsētas bērniem. Līdz ar to bērni atsvešinās no dabiskās vides, pieaug viņu uzvedības problēmas un atkarība no digitālajām ierīcēm. Vides speciālisti to sauc par dabas deficīta sindromu un iesaka mērķtiecīgi arī mācību procesā skolā paredzēt laiku mācībām un atpūtai dabā, jo atrašanās un darbošanās dabā bērnam dod iespēju uzturēties svaigā gaisā. Tādējādi nostiprinās imunitāte, uzlabojas koncentrēšanās spējas, bērni jūtas mierīgi, brīvi un laimīgi. Īpaši svarīgi tas ir pirmsskolā un sākumskolā.

Daba ir labs skolotājs

Dabā bērns ne vien aktīvi kustas un darbojas, bet arī paplašina savu redzesloku un izzina apkārt esošo un notiekošo. Daba ir labs skolotājs – tajā bērns var redzēt, dzirdēt, sataustīt un saost reālas lietas, jo tās atrodas noteiktā vidē, un tādējādi viņam veidojas pilnīgākas zināšanas un izpratne par tām, to saistību ar apkārt esošo.

Ikviens dabas objekts var paplašināt bērna redzesloku un dabīgo vēlmi izzināt un izpētīt sev nezināmo draudzīgā, nepiespiesta veidā, gūstot atklājēja prieku un gandarījumu. No viena dabas objekta var veidot zināšanas un izpratni ne vien par to, bet arī par tā pārvērtībām un saistībām ar citiem dabas objektiem. Piemēram, liels akmens: uz tā bērns uzrāpjas, ievēro, ka akmenim ir vairākas šķautnes un iedobes, tā virsma ir veidota no mazām dažādas krāsas un formas daļiņām, uz tā atrodas dažādi dzīvnieki un augi utt. Tas var radīt interesi izpētīt arī citus iežus, tos salīdzināt pēc izskata, lieluma un krāsas, ļauj vaļu fantāzijai par tā rašanos, izmantošanu, rosina attēlot to, izmantojot veidošanas materiālus, skicēt, rakstīt aprakstu u. tml.

Salīdzinājumā ar mācībām klasē dabā bērnam veidojas tieša, nepastarpināta pieredze, kas ir vairāk motivējoša izzināt, pētīt, un iegūtā informācija arī šķiet ticamāka un pārliecinošāka. Prasmīgi vadot mācīšanos, bērnam veidojas stabilas, noturīgas zināšanas un izpratne, kā arī rodas interese un aizrautība uzzināt ko jaunu.

Ieguvumi āra mācībās

Āra vidē var organizēt sākumskolēniem gan mācības, gan atpūtu. Pārdomāti plānotas āra aktivitātes var dot labus rezultātus. To rokasgrāmatā “Let them go!” aprakstījuši Malene Bediksa (Malene Bendix) un Henriks Gretofts (Henrik Gretoft). Viņuprāt, ir desmit iemesli, kuru dēļ priekšroka dodama āra mācībām.

  1. Labāki rezultāti mācību priekšmetu apguvē: visi mācību priekšmeti var tikt mācīti daļēji dabas un vietējā sociālā vidē. Bērniem ir vienkāršāk un motivējošāk strādāt ar kaut ko reālu un konkrētu mācīšanās procesā. Bērniem vecumā no 7 līdz 11 gadiem ir grūtības saprast to, ko viņi neredz un nesajūt.
  2. Labāka mācīšanās: koncentrēšanās un spēja noturēt savu uzmanību ir divi mācīšanās pamatelementi. Abas spējas ir labāk attīstītas, ja bērni regulāri mācās dabā. Dabā bērnu brīnīšanās un ziņkārība bieži var motivēt mācīšanos.
  3. Diferencēta mācīšana: dabas un vietējās sociālās vides izpēte nekad nav pilnīgi precīzi definēti uzdevumi, jo, izzinot pētāmo jautājumu, sasniedzamais rezultāts var mainīties – sašaurināties vai paplašināties, tāpēc bērni var turpināt iedziļināties un meklēt atbildes dažādos līmeņos. Izmantojot dabu kā telpu, ir iespēja dažādiem diferenciācijas veidiem.
  4. Labāka dabas, zinātnes un vides saprašana: bērniem, kas regulāri vēro, meklē un strādā dabā, veidojas pamatzināšanas par dabu un vidi, kas balstās pašu pieredzē. Daži no bērniem var attīstīt lielāku atbildību pret dabu un vidi.
  5. Labāka veselība: atrašanās ārā dod skolēniem iespēju kārtīgi izkustēties un attīstīt ārpustelpu dzīves ieradumus, kas var kalpot kā priekšnoteikums veselam ķermenim.
  6. Labāka motoriskā koordinācija: dabā bērni pārvietojas pa dabisku zemsedzi, skrien, balansē, rāpjas un darbojas ar dažādiem priekšmetiem. Tas viss palīdz trenēties un attīstīt motorisko koordināciju un drosmi.
  7. Mācīšanās dažādos veidos: āra nodarbībās bērniem ir iespēja sevi daudzpusīgi pētīt un pilnveidot. Bērni mācās dažādos veidos un pilnveido gan savas zināšanas, izpratni, gan sociālās prasmes, gan gūst prieku.
  8. Labāka sociālā saprašanās: āra nodarbībās klase reizēm tiek sadalīta mazākās grupās, kas strādā patstāvīgi. Tad ikvienam ir nepieciešams sadarboties ar citiem. Tas dod iespēju bērniem trenēt lielāku izpratni un cieņu citam pret cita spējām un saliedēt klasi kā kolektīvu.
  9. Labāka vietējās sociālās vides izpratne: āra nodarbības ir balstītas uz dabas, sociālās vides un kultūras izpēti vietējā kopienā. Bērni iepazīst tuvāko kopienu, tajā dzīvojošos cilvēkus un sāk apzināties sevi kā tajā piederīgu.
  10. Tiešāka pieredze: laikā, kad bērnu dzīvē dominē virtuālā pieredze, ir svarīgi ļaut viņiem uzturēties reālā, skaistā pasaulē un skaidri apzināties visu, ko tur ir iespējams darīt.

Ārā ir daudz iespēju

Āra vide piedāvā plašu informācijas spektru. Tas ir redzams, dzirdams, sajūtams. Ikviens bērns parasti vēlas izpētīt to, kas piesaista viņa uzmanību, tiecas pēc jaunas informācijas un meklē jaunus izaicinājumus. Tāpēc mācīšanās dabā dod labus rezultātus.

Āra vidē bērns var apgūt visu mācību priekšmetu saturu, tikai jautājums – kurus sasniedzamos rezultātus un kādā kontekstā tos apgūst. Piemēram, latviešu valodā 1. klasē 1.3. tematā “Mana raibā ikdiena” sasniedzamais rezultāts: veido secīgu stāstījumu atbilstoši noteiktam tematam, attēlam, attēlu sērijai. Šo prasmi var apgūt, veidojot stāstījumu par piedzīvoto: novēro dabā kādu dzīvnieku un pastāsta par novēroto; iztēlojas un veido no vietējiem dabas materiāliem kādu iedomu tēlu un pastāsta, kas tas ir ko tas darīs; veic kādu mērījumu (attāluma mērīšana ar nosacīto mēru) un pastāsta citiem, kā to darīja; veido nelielu trasīti un pastāsta, kādi tajā objekti, kas katrā darāms; glezno kādu notikumu konkrētā vietā un stāsta, kas notika, kā notika, kādas bija emocijas. Līdz ar to latviešu valodas prasme tiek apgūta nemanot, līdztekus citas prasmes apguvei tā iekļaujas kontekstā un ir pašsaprotama.

Tādējādi praktiskā mācīšanās āra vidē pārsniedz atsevišķu prasmju apgūšanu un paredz plašāku vairāku prasmju attīstību.

Sākumskolēniem svaigu gaisu, aktīvu kustēšanos un atpūtu pēc intensīva mācību darba stundu starplaikā nodrošina garie āra starpbrīži. Starpbrīži var būt 30 līdz 60 minūšu gari, un tie organizējami pārredzamā vietā, kur bērniem pieejamas konstrukcijas fiziskām aktivitātēm, nojume, kur atrasties lietus laikā, kur ir ārā izmantojamas spēles un citi atribūti fiziskām nodarbēm. Arī metodiskajā līdzeklī sākumskolas skolotājam “Ieteikumi mācību satura integrētai plānošanai sākumskolā” dienas plānojumā ir iekļauti garie starpbrīži.

Bērns dabas vidē – izaicinājums skolotājam

Lai gan āra nodarbības atbilst bērnu vajadzībām un mācībām āra vidē dod lielus ieguvumus, mācīšanos brīvā dabā izmanto tikai neliela daļa sākumskolas skolotāju. Vairākums skolotāju ikdienas praksē to nepraktizē, jo bērnu atrašanās ārpus klases vai skolas telpām viņiem ir liels izaicinājums.

Skolas āra vidi galvenokārt izmanto fiziskajām aktivitātēm un dabaszinību mācību satura apguvei, bet pārējo mācību priekšmetu apguvi nesaista ar mācīšanos ārpus skolas telpām, izņemot tematiskus pārgājienus vai ekskursijas.

Kāpēc skolotāji neizmanto lielisko palīgu dabu, lai bērnu mācīšanos padarītu interesantāku un aizraujošāku? Te iespējami vairāki iemesli. Piemēram,

  • skolotājam ir spraigs darba grafiks un liela darba slodze, ko var īstenot klasē, bet āra mācību plānošanai un organizēšanai nepieciešams vairāk laika;
  • skolotājam ir pieredze darbā klasē, bet nav pieredzes strādāt ārpus telpām, kur ir grūtāk bērnus pārredzēt un vadīt viņu mācīšanos;
  • lai notiku āra mācības, vajag detalizēti plānot un spēt mainīt sasniedzamo rezultātu, jo āra apstākļi var mainīties, tāpēc jāspēj reaģēt uz jaunām situācijām;
  • skolotājs neuzticas bērniem un baidās par viņu uzvedību un drošību.

Kā tikt galā ar šiem izaicinājumiem?

Būt dabā kopā ar bērniem – skolotāja uzdrīkstēšanās un mācīšanās

Domāju, ka lielākā daļa sākumskolas skolotāju man piekritīs, ka mācīšanās āra vidē ir sākumskolēniem piemērota un vēlama. Bet reizēm rodas vairāki iemesli, kāpēc to nepraktizēt. Mana pieredze rāda, ka, tikai pārvarot bailes un nedrošību, mēģinot un atkārtojot āra nodarbības dažādos veidos, āra mācības kļūst par interesantu mācību formu ne vien bērniem, bet arī man pašai.

Arī mācoties attālināti, ir jāievēro līdzsvars starp mācīšanos pie datora/galda un mācīšanos vai atpūtu ārvidē. Katru dienu vismaz stunda vai vairāk laika jāplāno bērna darbībai dabā, pielāgojot dienas plānotos sasniedzamos rezultātus patstāvīgai apguvei mājas pagalmā, piemēram, 1. klasē latviešu valodā temata 1.3. “Mana ikdiena” sasniedzamais rezultāts: mācās pazīt un saskatīt pretējas nozīmes vārdus. Uzdevums ārvidē – vērot apkārtni un pierakstīt pretējas nozīmes vārdus, kuri nosauc dabas objektus, priekšmetus, darbības, īpašības; 1 . klasē matemātikā 1.4. tematā “Kā pieraksta un salīdzina skaitļus, kuri ir lielāki nekā 10?” sasniedzamais rezultāti ir: mēra garumus centimetros, pieraksta un lasa mērvienības (dm, cm, m), nosaka priekšmeta iespējamo garumu un pārbauda izmērot. Šo sasniedzamo rezultātu apguvi var nostiprināt, veicot mērījumus mājas apkārtnē, izmantojot 1m garu mērlenti. Mācību uzdevumi var arī nebūt tieši saistīti ar sasniedzamo rezultātu, piemēram, atrast, kur ir biezākā sniega sega, kur – plānākā, izdomāt, kāpēc tās ir atšķirīgas, atrast vietu, kur var paslēpties no vēja, noskaidrot, kur droši var braukt no kalniņa ar slēpēm vai ragaviņām, pārbaudīt, vai un kā var vistālāk nobraukt ar ragaviņām.

Katram skolotājam ir sava pedagoģiskā pieredze, kas ir viņa bagātība. Sākumskolas skolotāji ir radoši, gatavi jauniem izaicinājumiem. Mācības āra vidē jau sen ir zināmas, pedagoģijas zinātnieku atzītas un novērtētas. Ja skolotāja praksē tās vēl nav iekļautas kā regulāra mācīšanās forma, ir laiks iet ārā kopā ar bērniem, lai mācīšanās kļūtu interesantāka un krāsaināka! Tā bagātināsiet savu pedagoģisko pieredzi un gūsiet prieku.

Manuprāt, sākumskolēniem mācību procesā jāizmanto gan viedierīces, gan apkārtējā dabas un sociālā vide. Galvenais – atrast līdzsvaru starp tām.

Noderīgas saites

 

Mani ieteikumi āra mācību un atpūtas organizēšanai

  1. Sāciet ar nelielām aktivitātēm skolas teritorijā, piemēram, spēlēm un rotaļām, kopā ar bērniem izpētiet skolas pagalmu, aiciniet bērnus uzzīmēt savu iecienītāko vietu skolas pagalmā, piedāvājiet lasīt un pārrunāt izlasīto tekstu, sēžot zālē vai uz paklājiem.
  2. Sākumā izvēlieties mācību priekšmetu un sasniedzamo rezultātu, par kuru pašam ir pārliecība, ka āra vidē to var īstenot un skolas apkārtne ir tam piemērota vieta. Svarīga ir paša skolotāja pārliecība par rezultātu un drosme kļūdīties.
  3. Pirms āra nodarbības klasē kopā ar bērniem pieņemiet kārtības noteikumus un nolemiet, ko darīsiet pārkāpuma gadījumā, piemēram, rakstīs atvainošanās vēstuli klasesbiedriem. Pārjautājiet, vai ikviens ir sapratis noteikumus un to nepieciešamību.
  4. Ja paredzēts darbs grupās vai pāros, jau klasē izveidojiet grupas vai pāri un pārrunājiet katra uzdevumus vai pienākumus, piemēram, kurš sekos uzdevuma veikšanas secībai, kurš pierakstīs datus, kurš atbildēs par mācību piederumiem.
  5. Kamēr vēl nav radusies pārliecība, ka āra mācīšanās ir saistoša, efektīva un patīkama mācīšanās forma, ārā mācīšanos apzināti plānojiet ar noteiktu regularitāti, piemēram, reizi nedēļā vai reizi 2–3 nedēļās.
  6. Katru āra nodarbību rūpīgi izvērtējiet, lai tās ieguvumi palīdzētu sagatavoties nākamajai nodarbībai. Īpaša nozīme ir gūtajām pozitīvajām emocijām, kas palīdz plānot nākamās mācības. Tieši priekam un gandarījumam par mācību procesu, manuprāt, ir liela nozīme, lai organizētu āra nodarbības/stundas.
  7. Svarīgi skolotājam darboties kopā ar bērniem – brīnīties, atklāt, priecāties. Tad aktīvi iesaistās un darbojas arī tie bērni, kuriem mācīšanās klasē dažkārt šķiet grūta un apnicīga.
  8. Kad āra nodarbības ir kļuvušas regulāras, bērni ir pieņēmuši noteikumus, kas tajās jāievēro, samazinās laiks to plānošanai. Tad svarīgi uzturēt savu aizrautību un interesi. Te palīdz citu skolotāju pieredze, jaunas idejas, kas rodas sadarbībā ar saviem kolēģiem, veidojot āra nodarbību plānu datu bāzi, kas ir noderīga brīžos, kad liekas, ka viss iespējamais jau ir piedzīvots. Noderīga un iedvesmojoša ir arī Ziemeļvalstu un Lielbritānijas pieredze, kurā ir vērts smelties iedvesmu. Dž. Kornela grāmata “Spēles dabā” mani iedvesmoja daudzus gadus.
  9. Arī āra starpbrīžos un pagarinātās grupas ārtelpās paredzētajam laikam ir nepieciešami ikvienam bērnam saprotami un pamatoti kārtības noteikumi. Veltiet to pieņemšanai vajadzīgo laiku, jo tas sevi attaisnos gadījumos, kad radīsies problēmas.
  10. Daļai bērnu ir grūti sevi organizēt starpbrīdī, kad nav konkrētu uzdevumu, bet pašam jāizvēlas sev nodarbe, piemēram, spēlēt spēles, pastaigāties, izmantot konstrukcijas fiziskām aktivitātēm. Tad noderīgas ir iepriekš sagatavotas uzdevumu kartītes. Uz katras ir uzrakstīts kāds uzdevums, ko var veikt skolas teritorijā, piemēram, saskaitīt, cik skolai logu, atrast viszemāko vietu, noskaidrot, kas patīk skolas teritorijā klasesbiedriem, atrast dabas objektus, kuru nosaukumus zina angļu valodā. Uzdevumus var sagatavot kopā ar bērniem, sanumurēt un ielaminēt, lai tie būtu ilgstoši izmantojami.

 

⇒ Šis ir raksts no ziņu izdevuma NR.16/2021. Lejupielādē visu ziņu izdevumu PDF formātā ŠEIT.

Par raksta autoru

Agrita Miesniece

Mg. paed. Pirmsskolas mācību satura izstrādes vecākā eksperte

Maģistra grāds pedagoģijā.  Iepriekš strādājusi Valsts izglītības satura centrā  par pirmsskolas un sākumskolas izglītības satura speciālisti, vairāk nekā 25 gadus bijusi sākumskolas skolotāja, skolas direktora vietniece izglītības jomā, vadījusi kursus pirmsskolas un sākumskolas skolotājiem, ir  3 dabaszinību mācību grāmatu komplektu līdzautore. Profesionālās intereses: pedagoģija un pirmsskolas izglītība.