Optimālā līmeņa valsts pārbaudes darba latviešu valodā mērķis ir novērtēt skolēnu sniegumu latviešu valodā atbilstoši vispārējās vidējās izglītības standarta sasniedzamajiem rezultātiem optimālajā mācību satura apguves līmenī, kā arī iegūt datus skolēnu snieguma un mācību satura izvērtēšanai, metodisko ieteikumu izstrādei un profesionālās pilnveides tālākai plānošanai.

Valsts pārbaudes darbā latviešu valodā tiek pārbaudītas zināšanas un prasmes, kas attiecināmas uz standartā sasniedzamajiem rezultātiem un aptver visus četrus mācību satura moduļus: 1) valoda un sabiedrība, 2) mediji, valoda un ietekme, 3) stilistika, 4) valodas struktūra. Pārbaudes darba saturā ir integrēti jautājumi, kas ir sasaistīti ar vispārējās vidējās izglītības saturu kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā, proti, literāro darbu izmantošanu un analīzi. Pārbaudes darbā skolēni analizē dažādu funkcionālo stilu tekstus, tomēr kopumā lielāks īpatsvars ir daiļliteratūras tekstu izvēlei. Dažos uzdevumu nosacījumos ir iekļauti jautājumi, kas vidējās izglītības pakāpē tiek apgūti starpdisciplināri, piemēram, piedāvāto tekstu saistība ar kontekstuālām norisēm sabiedrībā. Valsts pārbaudes darba uzdevumu kompleksums īstenojas vairākos aspektos, proti, gan analizējamo tekstu sarežģītības pakāpē, gan dažādu kognitīvo darbību aktualizēšanā uzdevumu nosacījumos, gan dažādu saturisko vienību sistēmiskuma izpratnē.

Valsts pārbaudes darbam ir trīs daļas: 1. daļa – teksta satura un valodas līdzekļu analīze (rakstveidā), 2. daļa – argumentētā eseja (rakstveidā), 3. daļa – runa un saziņa (mutvārdos).

Pirmajā daļā skolēni demonstrē zināšanas un izpratni par latviešu valodas sistēmas un stilistikas jautājumiem, kā arī parāda prasmi formulēt viedokli par teksta īpatnībām un autora individuālo stilu, piemēram, viņiem jāformulē teksta galvenā doma, ar faktiem jānorāda, kāds ir autora nolūks, jāskaidro dažādas tekstā sastopamas valodas parādības – vārdu un frazeoloģismu nozīme, īpatnēji darināti vārdi, neparastas sintaktiskās konstrukcijas, pieturzīmju lietojums u. c.

Otrajā daļā skolēni parāda prasmi veidot kompozicionāli un stilistiski pilnvērtīgu, tematam, žanram un apjomam atbilstošu argumentētu tekstu, ko raksturo loģisks domas izvērsums un atbilstība literārās valodas normām. Skolēni raksta argumentēto eseju (300–350 vārdu) par kādu aktuālu kultūras, literatūras vai valodniecības jautājumu, kas ir tematiski saistīta ar vienu no eksāmena pirmajā daļā iepazīto tekstu. Lai skolēniem būtu plašāks informatīvs atbalsts, šajā pārbaudījuma daļā papildus tiek piedāvāts vēl viens teksts (informatīvs teksts vai tekstu kompilācija – informatīvs raksts, enciklopēdijas šķirklis, recenzija u. tml.), kurā ir atrodami fakti saistībā ar pirmās daļas teksta tematiku. Rakstveida uzdevumu saturiskā vienotība ir nepieciešama, lai palīdzētu skolēniem veidot plašāku faktoloģisko bāzi argumentēta viedokļa izteikšanai. Esejai tiek piedāvāti divi temati – viens no tiem ir noformēts kā citāts no 1. teksta fragmenta, savukārt otrs ir formulēts vispārīgi atbilstoši skolēnam piedāvāto tekstu tematikai. Skolēni raksta eseju par vienu no šiem piedāvātajiem tematiem pēc izvēles.

Atšķirībā no pēdējo gadu vidusskolas eksāmenu prakses latviešu valodas mācību priekšmetā, mutvārdu eksāmena daļa (trešā daļa) ir jauna valodas lietpratības pārbaudījuma forma. Šajā daļā skolēniem ir jāparāda prasme mutvārdos izteikt skaidru, argumentētu viedokli par izvēlētu tekstu, sasaistot to ar savu pieredzi, jāprot atbildēt uz jautājumiem, kā arī jāapliecina prasme arī mutvārdu runā ievērot saziņas situācijai atbilstošas valodas normas. Katrs skolēns izsaka viedokli 3–5 min par noteiktu izlozētu tekstu vai teksta fragmentu, pamatā izmantojot arī divus izlozētus jautājumus, kā arī atbild uz papildu jautājumiem, kurus uzdod skolotājs. Arī mutvārdu daļu ieteicams tematiski sasaistīt ar rakstveida uzdevumiem, izvēloties saturiski vienotus tekstu fragmentus, tomēr šis nosacījums nav obligāts. Mutvārdu sniegumā tiek vērtēti šādi sasniedzamo rezultātu veidi – tekstveide, argumentēšanas prasme, mijiedarbība, sniedzot informāciju, valodas kvalitāte.

Valsts pārbaudes darbā skolēns demonstrē visas valoddarbības prasmes (lasīt, rakstīt, runāt, klausīties), tomēr darbam ar rakstītiem tekstiem ir piešķirts lielāks īpatsvars (80 %). Zināšanu un izpratnes pārbaudei ir paredzēti uzdevumi, kuros skolēns analizē tekstu, demonstrējot zināšanas un izpratni par latviešu valodas sistēmas un stilistikas jautājumiem, autora individuālā stila savdabību, valodas līdzekļu strukturālajām, semantiskajām un funkcionālajām īpatnībām. Prasmju apguvi raksturo piecas sasniedzamo rezultātu grupas: tekstveide, argumentēšana, teksta stilistika, valodas kvalitāte, mijiedarbība informācijas nodošanā, kas attiecināmas uz skolēna snieguma pārbaudi gan mutvārdos, gan rakstveidā.

Katra valsts pārbaudes darba daļa tiek vērtēta atsevišķi, izmantojot noteiktu punktu skaitu un katram uzdevumam pielāgotu snieguma līmeņu aprakstu, kas ir izstrādāts, pamatojoties uz kursa programmā iekļauto vispārīgo prasmju un prasmju grupu snieguma līmeņu aprakstu.

Arvils Šalme, Skola2030 valodu jomas vecākais eksperts, latviešu valodas mācību satura izstrādes vadītājs