Nr. 8. / 2019 - Par caurvijām un pašvadītas mācīšanās prasmēm

Cienījamo lasītāj!

“Es pati!” saka mana meita, kad jautāju, vai palīdzēt sakārtot somu. “Es pats varu!”, “Skolotāja teica, lai pats,” saka dēls, kad piedāvāju palīdzēt gatavot mājasdarbu. Man kā pieaugušajam ir tik grūti nepalīdzēt, jo es varu ātrāk, ar manu palīdzību tu varēsi labāk, tev sanāks skaistāk... Un tad atgādinu sev, ka mana mīlestība ir drīzāk nevis nemitīgas rūpes par to, lai viss būtu ideāli, ātri un skaisti, bet tās, ka viņš varēs, pratīs, iemācīsies – ne uzreiz, ne tūliņ pat, bet iemācīsies un varēs pats, patstāvīgi.

Ar šo izdevumu aizsākam tuvāku iepazīstināšanu ar caurviju prasmēm, un kā pirmo no tām aplūkojam pašvadītas mācīšanās prasmes. Kas tās ir, kā parādās mācību saturā un pieejā, skolā un klasē?

Kad pirmoreiz izdzirdēju vārdu “caurvijas”, iedomājos par vīteņaugiem, tad par māju pamatiem, caur kuriem tie vijas, un tāda arī ir šo vispārīgo prasmju būtība – tās caurauž visu mācību saturu, ir apgūstamas, lietojamas un darbināmas dažādos mācību priekšmetos un ne tikai tajos, bet arī ikdienā dažādās dzīves situācijas. Kas ir caurviju prasmes un kādēļ to apgūšanai nav atsevišķi mācību priekšmeti vai stundas? Izvērstāk lasiet Zanes Oliņas, Skola2030 mācību satura ieviešanas vadītājas, ievadrakstā par caurvijām mācību saturā (“Caurvijas – efektīvi rīki mācībās un dzīvē”). Savukārt par caurvijām un to mācīšanu pirmsskolā stāsta Arita Lauka, Skola2030 vecākā eksperte (“Ēka jābūvē no pamatiem”).

Pašvadīta mācīšanās ir viena no pamata caurviju prasmēm, ko apgūstot, skolēni daudz efektīvāk un apzinātāk spēj mācīties un sasniegt labus rezultātus, attīstīt citas prasmes. Par to, ko nozīmē, kas raksturo pašvadītas mācīšanās prasmes un kā tās attīstīt, lasiet Edmunda Vanaga, Skola2030 vecākā eksperta, rakstā “Pašvadīta mācīšanās – kas tas ir?”.

Pašvadītas mācīšanās prasmju attīstīšanu skolēniem kā vienu no pirmajiem uzdevumiem bija izvēlējušās liela daļa aprobācijā iesaistīto skolu, un par to vairāk stāsta Rasa Dirvēna, Skola2030 vecākā eksperte, rakstā “Pašvadības prasmes aprobācijas skolās”. No labās prakses piemēriem esam izraudzījušies pastāstīt par Ventspils PII “Varavīksne” pieredzi, kur bērni jau no mazotnes apgūst pašapkalpošanās prasmes (“Nesteidzas pieaugušie, nesteidzina bērnus”), un Elejas vidusskolā īstenoto patstāvīgas mācīšanās piecu soļu metodi, kas mudina skolēnus veidot ieradumu vispirms mēģināt un pašiem meklēt risinājumus.

Pašvadītas mācīšanās caurvijai daudz kopīgā ar sociāli emocionālās mācīšanās jēdzienu – kā prasme pārvaldīt savas emocijas un uzvedību, kā būt pašam un veidot attiecības ar citiem. Par to vairāk stāsta Solvita Lazdiņa, Skola2030 vecākā eksperte, daloties pieredzē, kā emociju pārvaldību bērniem palīdz attīstīt viņas vadītajā skolā – Rīgas pilsētas sākumskolā (“Būt klasē un būt pašam”).

Patstāvība un varēšana bērnos – jauniešos un pieaugušajos, no kuriem to sagaidām, – neveidojas vienā dienā. Un tā nav arī patvaļība jeb neierobežotas brīvības izpausme. Tas ir apzināts treniņš ikdienā, meklējot līdzsvaru starp iekšēju brīvību un sabiedrības normām, “brīvību no” un “brīvību uz”, kas vēlāk gūs izpausmi atbildībā, drosmē lemt un izvēlēties, kļūdīties un pārvarēt grūtības, domāt un rīkoties. Un skolotājs – radot apstākļus, dodot iespējas tieši un netieši mudinot, rādot piemēru – var kļūt par labu ceļabiedru ikvienam skolēnam viņa izaugsmes ceļā.

Veiksmīgu rudeni vēlot, 

Inese Leitāne

Skola2030, Domāt.Darīt.Zināt. redaktore

Citi raksti:

• Kā attīstīt pašvadītu mācīšanos?
• Ko bērni domā par mācīšanos? (Stāsta Ropažu novada vidusskolas skolēni)

⇒ Ziņu izdevumu arhīvs - http://skola2030.lv/lv/jaunumi/zinu-izdevums