Kas ir bieži pieminētā "kompetence" un "lietpratība"?

Kā mainīsies mācīšanās skolās?

Kāpēc nepieciešamas pārmaiņas saturā un mācīšanās pieejā?

Vai līdzīgas satura pārmaiņas notiek arī citur pasaulē?

Kā mainīsies mācīšanas pieeja matemātikā?

Kāpēc skolās Latvijā nepieciešams pilnīgi jauns mācību saturs?

Mācību saturs un pieeja, kuru 2020./2021. mācību gadā sāksim īstenot skolās Latvijā, nav pilnīgi jauns. Mēs nesākam no nulles. Tas ir pārskatīts un pilnveidots. Mēs esam pārskatījuši un pilnveidojuši to mācību saturu, kas ir spēkā pašlaik un kas tika veidots pirms apmēram 10 gadiem.

Mērķis ir padarīt mācības aktuālas, novērst dubultošanos un pēctecīgi veidot saturu no pirmsskolas līdz pat vidusskolai.

Daži būtiskākie uzsvari:

• pāreja no skolēna pasīvas mācīšanās un faktoloģiska materiāla iegaumēšanas uz aktīvu izziņas procesu skolotāja vadībā;
• skolā apgūstamo zināšanu un prasmju sasaiste ar reālo dzīvi, piemēram, ejot mācību ekskursijās un veicot pētījumus dabā;
• vērtību, attieksmju un vispārīgu prasmju apguve, lai skolēns zinātu, kā rīkoties nepieredzētās situācijās.

Mācību saturu regulāri pārskata vairākums pasaules valstu. Nesen to līdzīgi darījušas Somija, Igaunija, Lielbritānija, Jaunzēlande, Singapūra. Daudzās skolās Latvijā līdzīgas norises notiek jau sen, taču mērķis ir panākt, lai tā būtu visur – katrā klasē un katrā skolā.

Kādu rezultātu sagaidāt no pilnveidotā mācību satura?

Mācību satura un pieejas pārskatīšana nav unikāla Latvijai. Vairākums attīstīto pasaules valstu to īsteno regulāri – apmēram reizi 10 gados. Tas nodrošina izglītības satura atbilstību prasībām, kādas konkrētajā laikā veidojas sabiedrībā. Šim laikmetam izteikti raksturīgas ir pārmaiņas. Jauniešiem būs jāspēj rīkoties un nepārtraukti rēķināties ar mainīgiem apstākļiem.

Tāpēc svarīgas ir pamatīgas zināšanas. Taču tikpat svarīga ir prasme ar šīm zināšanām rīkoties, kā arī vērtības, uz kurām balstoties tiek pieņemti tādi vai citi lēmumi, tostarp, kā savas zināšanas un prasmes izmantot kopējam labumam.  

Mācību saturu un pieejas pilnveidi sākām ar to, ka definējām, kādu vēlamies redzēt katru skolēnu Latvijā.

Proti, šīs izglītības mērķis ir lietpratīgs skolēns, kurš grib un spēj mācīties visu mūžu, prot risināt reālas dzīves izaicinājumus, radīt inovācijas, attīstīt dažādas personības īpašības, kas palīdz veidoties par laimīgu un atbildīgu personību. Domājot soli tālāk, mūsu pārliecība ir, ka šāds jaunietis veidos labklājīgu arī mūsu visu kopīgo sabiedrību nākotnē.

Cits nozīmīgs princips, kas iestrādāts pilnveidotajā saturā, ir iekļaujošas izglītības pieeja. Proti, skolēnu mācīšanās vajadzības ir atšķirīgas un dažādas. Tāpēc skolās jāizmanto daudzveidīgas metodes un pieejas, atvērta komunikācija. Skola jāveido kā droša un atbalstoša, diskrimināciju nepieļaujoša vide. Projektā nozīmīgi resursi tiek veltīti mācību un metodisko līdzekļu izveidei bērniem ar speciālām vajadzībām. Vienlaikus arī skolotāji saņems atbalstu, viņiem būs iespēja pilnveidot savas prasmes iekļaujošas izglītības īstenošanai, lai strādātu ar bērniem ar daudzveidīgām mācīšanās vajadzībām.

Kāpēc nevar turpināt mācīt bērnus skolā kā līdz šim?

Jauniešiem būs jāspēj rīkoties arvien mainīgos apstākļos. Joprojām svarīgas būs vispusīgas un pamatīgas zināšanas. Taču ne mazāk svarīgs ir tas, ko tu spēj paveikt ar šīm zināšanām.

Skolēniem Latvijā kopumā labi padodas uzdevumi, kuros nepieciešams atcerēties, rīkoties pazīstamās situācijās. Diemžēl viņiem trūkst iemaņu, ko darīt tad, kad situācija ir agrāk nepieredzēta.

Tādēļ skolās mainām veidu, kā zināšanas iemācām, dodot vairāk iespēju pētīt, izzināt, darīt, eksperimentēt pašiem.

Kāpēc mācību saturs tagad veidots septiņās mācību jomās?

Mācību priekšmeti paliek tāpat kā līdz šim. Taču radniecīgie ir apvienoti mācību jomās tādēļ, lai skolēnam būtu vieglāk uztvert kopsakarības, lai veidotos dziļāka izpratne par to, ko viņi mācās, lai būtu vieglāk ieraudzīt apgūtā jēgu.

Bērns sāk runāt, tā veidojas valodu joma. Sākumā dzimtā, bet vēlāk arī svešvalodas. Tad viņš iepazīst savu tuvāko apkārtni, dabu, dažādus materiālus, un tā ir dabaszinātņu joma. Viņš iepazīst skaitļu valodu – matemātika. Mācās zīmēt, muzicēt, un tā ir māksla un pašizpausme.  Apzināties, ka dzīvo kopā ar citiem, – sociālās zinātnes. Apzināties vajadzības, rodot risinājumus, sākot ar cimdu adīšanu, lai nesaltu rokas, un beidzot ar robotu veidošanu, lai paveiktu darbus, un tā jau ir tehnoloģiju joma. Savukārt sports un veselība ir svarīga joma, lai visu iepriekšminēto cilvēks varētu paveikt.