Artis, 8. klase:

“Ļoti patīk, ja stundās notiek praktiskais darbs. Tas, manuprāt, vislabāk piesaista skolēnus mācībām. Teorija ir teorija, bet man vienmēr gribas to pašu izmēģināt ar savām rokām, pārbaudīt pašam, vai tas tiešām tā arī strādā, vai tas ir pareizi vai ne. Domāju, ka vajag ne tikai apgūt zināšanas, bet arī praktizēties. Nekad nevari zināt, kas tev dzīvē noderēs. Svarīgi ir pašam pamēģināt, piemēram, ķīmijā ar dažādiem elementiem un skābēm padarboties, jo es zinu, dzīvē mēs izmantojam vielas, kas ir ļoti līdzīgas skābēm. Vai arī fizikā par elektriskajām ķēdēm. Mājās noderēs gan zināšanas, gan praktiskās lietas par elektrību.

Interesanti mācīties bija tad, kad mums grupā bija jātaisa plakāts par konkrētu tematu un tad pēc tam kopā bija jāprezentē savs darbs. Ir laba sajūta būt kopā ar citiem. Prezentācijas bija daudzos mācību priekšmetos. Sākumā mums negāja viegli, jo mēs tikai mācījāmies to darīt, un pēc tam bija interesanti pašiem sameklēt informāciju, to sakārtot un pastāstīt saviem klases biedriem. Manuprāt, ne tikai skolotājs var mācīt citiem, bet mēs arī varam interesantas lietas paši uzzināt un citiem izskaidrot. Arī uzstāties man nebija viegli, pārvarēt uztraukumu bija grūti, bet tas katram dzīvē var noderēt. Ir jāmācās noderīgas lietas.

Vēl svarīgi skolēniem dot iespēju pašiem redzēt to, par ko mācāmies, vēsturiskus objektus, piemēram. Man bija iespēja redzēt Televīzijas torni (Rīgas radio un televīzijas tornis – autora piezīme) un Melngalvju namu. Mēs uzzinājām vēsturiskos faktus. Ļoti svarīga ir vieta, kur tu mācies. Ja stunda notiek tieši tajā pašā vietā, par ko stāsta šī stunda, būs daudz vieglāk atcerēties arī konkrētus faktus vai notikumus. Arī pārbaudes darbos šie jautājumi man neizskatījās grūti.

Mācību stundā svarīgi ieinteresēt skolēnus tematā, par ko skolotājs ir sagatavojis stundu. Kaut ar elementāriem jautājumiem, piemēram, kā augs saņem enerģiju? Bet pats skolotājs atbildi uzreiz nepasaka, tikai stundas garumā kopā ar skolēniem meklē atbildes. Un lai skolotājs būtu pats ieinteresēts tajā tematā, par ko mēs mācīsimies. Manuprāt, ir nepareizi, ja skolotājs saka, ka tas mums ir vajadzīgs eksāmenā. Man ļoti patīk, kad mēs kopā ar skolotāju risinām problēmsituācijas, piedāvājot savus variantus un daloties pieredzē. Tad kaut ko jauno var uzzināt gan skolēni, gan skolotājs. Tā var nonākt arī pie citiem jautājumiem, kurus kopā varam papētīt, piemēram, kas notiks, ja to augu atstāt sarkanā vai zilā gaismā?

Ļoti svarīgi mums visiem turēties līdzi visām tehnoloģijām, kas strauji attīstās. Vairs nevar iedomāties mācības tikai ar papīru un pildspalvu. Mums ir mobilie telefoni, un ar tiem daudz var izdarīt. Būtu ļoti moderni, ja mums katram būtu savs planšetdators un mēs uzreiz mācītos un strādātu ar to. Paši meklējam jaunas zināšanas. Lai neizskatītos tā, ka skolotājs tikai pasaka un skolēns tikai dara to, ko saka skolotājs. Svarīgi kopā mācīties interesantas lietas.

Katram cilvēkam ir savs darba temps. Ļoti svarīgi stundu plānot tā, lai visi darbi būtu piemēroti katra tempam, tad ir garantija, ka es to iemācīšos, nevis vienkārši norakstīšu no tāfeles vai steigā pierakstīšu skolotāja teikto. Labi, ja būs pietiekami laika visai klasei, varbūt pat nevajag tik daudz to uzdevumu, ja mēs tāpat nepaspējam izrēķināt visus.

Manuprāt, arī skolai vajag mainīties. Es zinu, kad vēl skolas nebija, tu varēji mācīties konkrētu profesiju pie amatniekiem, piemēram, ja tu gribi kļūt par zeltkali, tad tev bija jāiet mācīties pie zeltkaļa, un tad tu būsi augstākās klases speciālists. Ja es pareizi atceros, tad 19. gadsimtā skolas uzdevums bija ātri apmācīt lielāko cilvēku skaitu, un klasēs bija ļoti daudz bērnu. Un tagad, kad atnācis 21. gadsimts, neviens nepadomāja, ka varbūt arī skolai jābūt citai. Sanāk, ka skola, sākot no tās radīšanās līdz mūsu laikiem, ir izmainījusies samērā maz. Gandrīz divi simti gadi pagājuši, un nekas nemainās, četras sienas un skolotājs priekšā klasei, kā bija galdi rindiņā, tā arī palika. Domāju, kā arī šeit ir jābūt progresīviem un daudz kas būtu jāmaina. Skolai jābūt vairāk atvērtai. Lai mēs viens otram varētu palīdzēt, un lai arī vecāki var piedalīties, piemēram, morāli mūs atbalstīt.”

Māris, 8. klase:

“Man ir labas atmiņas par mācību ekskursiju uz Skrīveru konditorejas fabriku (Skrīveru pārtikas kombināts – autora piezīme). Sākumā domāju, ka tas būs kā izklaides brauciens par labām atzīmēm skolā, bet izrādījās, ka skolotāja bija sagatavojusi mums uzdevumus un jautājumus, uz kuriem vari atbildēt tikai tad, ja uzmanīgi klausies un saskati visādus svarīgus sīkumus. Mēs tur strādājām grupās, un man nebija grūti pildīt uzdevumus. Es zinu, ka pats arī varu uzdot jautājumus, ja man tas interesē. Domāju, ka katram ir svarīgi gan apskatīties, gan izmēģināt, jo pašam būs jāizvēlas sava nākotnes profesija. Man tas ir grūti, bet es zinu tagad, no kā izvēlēties un ko tālāk mācīties.

Ja mēs mācāmies klasē, tad svarīgi, lai būtu ērti. Gan sēdēt, gan sadarboties ar citiem. Manuprāt, mūsdienās labi būtu, ja stundā katram skolēnam ir savs dators, jo mēs ļoti labi varam ar to strādāt, pildīt uzdevumus, meklēt informāciju vai zīmēt. Tad nevajadzētu uz lapām rakstīt, tāpat to lapu izmetīsi vai pazaudēsi.

Ļoti svarīgi, lai arī skolotājs būtu klasē. Man patiktu, ja skolotājs man ne tikai visu izskaidro, bet arī palīdz sameklēt informāciju, pakonsultē mani vai uzdod interesantus uzdevumus.

Vēl ir svarīgi, lai klasē ir pietiekoši daudz vietas. Ļoti grūti ir vienkārši nosēdēt 40 minūtes, kad visu laiku domā: kad beidzot varēšu piecelties un izstaipīt kājas. Vairs nevar padomāt par to, ko mācies. Iedomājos, ka būtu forši, ja klase būtu brīvi iekārtota vai mēs paši citādāk sakārtotu galdus, lai būtu ērtāk un interesantāk mācīties.

Svarīgi arī redzēt to, par ko tu mācies. Mums skolā bija literatūras stunda par Lāčplēsi, un pēc tam mēs ar klasi braucām mācību ekskursijā uz muzeju Lielvārdē (Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs – autora piezīme). Mums gan daudz ko stāstīja un rādīja, bet pēc tam mēs gājām uz otru stāvu un paši radījām kaut ko tādu, es teiktu, līdzīgu rakstu darbam. Bija tāda sajūta, ka grāmatas atdzīvojas, un mēs bijām paši kā autori.

Man ļoti patīk mācīties tos mācību priekšmetus, kuri man labi padodas, piemēram, krievu valoda, matemātika, ķīmija, fizika, sports, un tās man ir mīļākas stundas. Domāju, ka skolotājiem arī ļoti patīk viņu stundas. Ir forši kopā mācīties ar interesi, kaut reizēm arī nav viegli, man, piemēram, ķīmijā vai fizikā. Mēs kopā varam uzzināt daudz jauna un interesanta, kas var noderēt jebkurā brīdī, kaut procentu rēķināšana matemātikā. Daudzi skolotāji uzticas mums, ļauj strādāt patstāvīgi. Ir arī tādi skolotāji, kuri uzticas mums arī pašiem kādu uzdevumu sameklēt un sagatavot stundai – klasesbiedriem.”

Juris, 8. klase:

“Man ļoti patika mācību stunda, pat ne stunda, bet vairākas stundas, kad mēs kopā ar klasi bijām mežniecībā un mācījāmies par kokiem. Mums bija meža ekspedīcija. Mums rādīja un mācīja, kā kokus var tīrīt un apzāģēt, lai tie labāk augtu, kā pareizi novākt beigtos kokus. Mums stāstīja par mežiem, un es sapratu, ka Latvijā mēs ar kokiem un ar mežiem varam lepoties. Tas ir svarīgi – stundās runāt par to, kas mums Latvijā ir labs un svarīgs. Un vēl es uzzināju par mežkopja profesiju. Man bija lietderīgi to uzzināt no paša mežkopja. Tagad zinu, ka tomēr par mežkopi negribētu būt. Manuprāt, skolā var daudz ko labu iemācīt ne tikai skolotājas, bet arī citi cilvēki no citām profesijām, un pastāstīt par savu karjeru vai piedāvāt pamēģināt sevi kādā profesijā, kaut ko reāli padarīt.”

Liāna, 8. klase:

“Es ļoti labi atceros stundu, kad mēs bijām Blaumaņa mājā (Ērgļu novada pašvaldības R. Blaumaņa memoriālais muzejs Braki – autora piezīme). Kaut māja sen kā pārtaisīta par muzeju, mēs redzējām dažādas vecās ierīces, un pat gaisma bija tikai no skaidiņām. Tā nebija tikai ekskursija. Sākumā mums pastāstīja par rakstnieka dzīvi. Mums bija jāatrod konteksts viņa darbiem, ko mēs lasījām. Es pilnīgi sajutu, kādā laikā tas viss ir bijis un kur tieši tas bija rakstīts. It kā es dzīvotu tepat blakus un viņš rakstītu tieši par mani.

Kaut pēc tam man nebija viegli rakstīt domrakstu par piedzīvoto, bet es ļoti labi sapratu, ka viss, ko esmu redzējusi, man labi palīdz saprast šo rakstnieku kā cilvēku. Sanāk tā, ka mēs mācījāmies tieši pie viņa, viņa mājās. Nesaprotu, kāpēc man bija jāraksta tieši 250 vārdi. Tas man bija visgrūtākais. Sākumā bija viegli un interesanti, bet pēc tām es tikai skaitīju vārdus. Un bija grūti.

Stunda man kļūst interesanta, ja skolotājs izmanto dažādu tehniku uzdevumu risināšanai, piemēram, interaktīvo tāfeli vai datorus. Tad tu vari izdarīt vairāk, jo ar tehnoloģijām ātrāk var strādāt. Tas mums arī turpmāk var labi noderēt. Svarīgi, lai skolotājs dod mums iespēju izpildīt dažus uzdevumus patstāvīgi un tad salīdzināt atbildes, lai mēs pašu saprastu, kas mums ir izdevies vai nav. Tādus uzdevumus man patīk pildīt vienai pašai vai grupās. Un, ja skolotājai vajadzīga kāda palīdzība, tad mēs vienmēr esam gatavi palīdzēt kādu problēmu atrisināt. Mūsu puiši ļoti labi saprot datortehniku un vienmēr palīdz, ja tāda vajadzība ir.”

Renārs, 8. klase:

“Man svarīgi bija pašam pamēģināt cept picu. To nevar uzskatīt par īsto mācību stundu, bet viss, ko es iemācījos, man noder dzīvē. Mums ar klasi bija Rēzeknes tehnikuma apmeklējums, kur mums stāstīja par profesijām un tad piedāvāja pašiem izcept savu picu. Sākumā mēs neticējām, ka kaut kas mums var izdoties, bet beigās sanāca ļoti gardi. Iemācījos pats un varu arī citiem iemācīt. Tas laikam ir svarīgākais, kad tu kaut ko esi iemācījies. Protams, man šīs mācības patika arī tāpēc, ka bija garšīgi.

Jebkurai mācību klasei jābūt modernai. Ērti krēsli un galdi, lai viss skaisti izskatītos. Lai ir pieejams dators, televizors vai projektors gan individuālajam, gan visas klases darbam. Man patīk meklēt informāciju un pašam mācīties. Bet svarīgi mācīties no patiesas informācijas. Tad skolotājs var tev palīdzēt, jo reizēm es to daru tikai pēc intuīcijas vai loģiski domājot. Piemēram, sākumā var meklēt vikipēdijā, bet obligāti jāpaskatās arī apakšā, kur pierakstīti avoti ar autoriem. Ir arī ļoti daudz avotu, kas melo. Mūsu laikā svarīgi tos atšķirt un sameklēt patiesos. Arī skolotājiem jāprot sameklēt patieso informāciju, ko mums mācīt. Ja es šaubos, tad es vienmēr pārbaudu, vai skolotājai ir taisnība. Pārsvarā viņai taisnība, bet mums patīk pārbaudīt.”

Matīss, 8. klase:

“Man ļoti patīk sporta stundas, jo tur tu vari fiziski nodarboties, arī visādas stratēģijas izmantot, it īpaši, ja skolotājs piedāvā komandas spēli. Man pašam patīk spēlēt bumbu, spēlēju basketbolu. Manuprāt, interesantas stundas ir tad, kad skolotājs uzdod izdomāt pašiem savu spēli, ar saviem noteikumiem. Tad es sajūtos kā izgudrotājs. Arī sportā var daudz ko atklāt. Un arī veselībai tas ir labi, ja tu visu laiku kusties. Tu vari nebūt izcils sportists, bet vari mācīties arī citas dzīvē noderīgas lietas. Svarīgi, lai skolotājs vienmēr palīdz, ja tev kaut kas neizdodas. Tad tu vari lēnām iemācīties to darīt pareizi. Un tad tālāk tu to vari iemācīt citiem.”

Apkopojot visu teikto, varu secināt, ka efektīva mācību stunda var notikt, ja es kā skolotājs piedāvāšu skolēniem iespēju patstāvīgi mācīties, pašiem meklēt zināšanas, risināt interesantus uzdevumus, sadarboties, atbalstīt vienam otru, izmantot tehnoloģijas, piedalīties mācību ekskursijās un dalīties priekā ar visiem, kuri mācību procesā ir iesaistīti… Un tas ir mans viedoklis!

Par iespēju satikties un uzzināt skolēnu viedokļus pateicamies Rēzeknes pamatskolas – attīstības centra kolēģiem: direktorei Ritai Zommerei un direktora vietniecei Ilonai Saulei, kā arī 8. klases skolēniem – Artim, Mārim, Jurim, Liānai, Renāram un Matīsam.