Šis izdevums ir veltīts iekļaujošai izglītībai. Lai gan ar to Latvijā visbiežāk saprotam speciālo izglītību, tā ir tikai iekļaujošas izglītības daļa. Sākot par šo tēmu interesēties, tas man bija atklājums – cik ļoti iekļaujoša izglītība būtībā attiecas uz visiem un katru bērnu, jo runa ir par dažādību un būšanu kopā. Par dažādu vajadzību atzīšanu, pieņemšanu un atbilstoša atbalsta sniegšanu – vai tie būtu bērni ar speciālām vajadzībām vai atšķirīgām valodas prasmēm, vai ļoti apķērīgi skolēni, kuriem nepieciešami lielāki intelektuāli izaicinājumi, vai tie, kas kādā dzīves posmā nonākuši grūtībās dažādu apstākļu dēļ.

Šajā izdevumā lasiet divas apjomīgas intervijas – sarunu ar Valsts izglītības satura centra (VISC) Speciālās izglītības nodaļas vadītāju Anitu Falku – par to, kā vispārizglītojošā skolā iekļaut bērnus ar dažādām vajadzībām, lai visi bērni justos labi un saņemtu vajadzīgo atbalstu, un Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolas (RTA) asociēto profesori Dr. paed. Mārīti Rozenfeldi – par speciālo izglītību un to, kas mainās izglītībā bērniem ar speciālām vajadzībām, stājoties spēkā jaunajiem izglītības standartiem. Turpat atradīsiet informāciju arī par valsts iesaisti atbalsta sniegšanā un mācību resursiem speciālajā izglītībā. Jāpiebilst, ka RTA ir Skola2030 sadarbības partnere, kas projektā izstrādā mācību līdzekļus bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem.

Iekļaušana nav viena klases audzinātāja uzdevums – tas ir skolas vērtību, filozofijas un visas skolas kopienas, tostarp visu bērnu un vecāku, un vēl plašāk – sabiedrības attieksmju un dzīvesveida jautājums. Skola ir vieta, kurā apgūst ne tikai mācību saturu, bet kur mācās par dzīvi, par sevi un būšanu kopā ar citiem. Vairāk par to lasiet rakstā “Dažādība, kopābūšana un labjutība”, kurā pieredzē dalās Solvita Lazdiņa, Skola2030 vecākā eksperte un Rīgas Pilsētas sākumskolas direktore, un Elita Šneidere, šīs skolas atbalsta persona skolēniem un skolotājiem.

Piedāvājam divus pieredzes stāstus par izglītības iestādēm, kas veiksmīgi iekļauj bērnus ar speciālām vajadzībām, un par tajās izveidoto atbalsta sistēmu, – par Jelgavas PII “Kamolītis” (stāsta Aiga Jankevica) un Liepājas Oskara Kalpaka 15. vidusskolu (stāsta Inese Stepko).

Savukārt par to, ka valodas nezināšana nav šķērslis, lai mācītos, lasiet stāstā par ķīniešu meiteni Cēsu 2. pamatskolā un to, kā viņas mācīšanos atbalsta skola un skolotāji un ko svarīgi ņemt vērā, ja klasē ir bērns, kurš neprot latviešu valodu (stāsta skolotāja Marita Dzene).

Bet sāciet ar Zanes Oliņas, Skola2030 mācību satura ieviešanas vadītājas, atgādinājumu par izglītības plašākajiem mērķiem un to, ko nozīmē skola katram bērnam!

Un vēl šajā izdevumā. Kas ir laba mācību stunda, kas skolēniem visvairāk palicis prātā no mācībām? Stāsta Rēzeknes pamatskolas – attīstības centra 8. klases skolēni. Savukārt četras Skola2030 ekspertes iepazīstina ar redzēto un dalās atziņās pēc iepazīšanās ar iekļaujošas izglītības modeli Lielbritānijā pieredzes apmaiņas braucienā. Atradīsiet arī sarakstu ar ieteicamiem vasaras klausāmgabaliem redzesloka paplašināšanai (gan angļu valodā) un – kā parasti beigās – Skola2030 aktualitātes.

Priecīgu vasaru!

Inese Leitāne,
Skola2030, Domāt.Darīt.Zināt. redaktore

⇒ Ziņu izdevumu arhīvs - http://skola2030.lv/lv/jaunumi/zinu-izdevums