Mācību satura un pieejas ieviešanas grafiks
Pirmsskolās sāk īstenot pakāpeniskas pārmaiņas mācību saturā un pieejā vispārējā izglītībā Latvijā.
2019./2020. mācību gadā, sākot ar pirmsskolām, sāk īstenot pakāpeniskas un pēctecīgas pārmaiņas mācību saturā un pieejā vispārējā izglītībā Latvijā. 2019. gada 1. septembrī stājas spēkā jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas, ko valdība apstiprināja 2018. gada 21. novembrī. Tas ir viens no trim saistošajiem vispārējās izglītības dokumentiem skolām un skolotājiem.
Pilnveidoto mācību saturu un pieeju sāk pakāpeniski ieviest pamatizglītībā un vidusskolā: 1., 4., 7. un 10. klasēs.
2020. gada 1. septembrī stājas spēkā pilnveidotais Pamatizglītības standarts, kas nosaka, ko un kā mācīsies skolēni no 1. līdz 9. klasei, kas valdībā apstiprināts 2018. gada 27. novembrī. Tas ir otrais saistošais vispārējās izglītības dokuments, kas nostiprina pārmaiņas mācību saturā un pieejā vispārējā izglītībā pēctecīgi visos līmeņos. Gadu iepriekš, 2019./2020. mācību gadā, pārmaiņu īstenošana sākas pirmsskolu līmenī līdz ar jauno izglītības vadlīniju stāšanos spēkā.
Tādējādi, no 2020. gada septembra visās pamatskolās Latvijā sāks īstenot pakāpeniskas pārmaiņas saturā un pieejā 1., 4., 7. un 10. klasēs.
Pilnveidoto mācību saturu un pieeju sāk ieviest pamatizglītībā un vidusskolā: 2., 5., 8. un 11. klasēs.
Pilnveidoto mācību saturu un pieeju sāk ieviest pamatizglītībā un vidusskolā: 3., 6., 9. un 12. klasēs.
Jaunie valsts pārbaudes darbi (eksāmeni) 9. un 12. klasēs būs 2022./2023. mācību gada pavasarī.
Biežākie jautājumi Citi jautājumi
Kāpēc skolās Latvijā nepieciešams pilnīgi jauns mācību saturs?
Mācību saturs un pieeja, kuru 2020./2021. mācību gadā sāksim īstenot skolās Latvijā, nav pilnīgi jauns. Mēs nesākam no nulles. Tas ir pārskatīts un pilnveidots. Mēs esam pārskatījuši un pilnveidojuši to mācību saturu, kas ir spēkā pašlaik un kas tika veidots pirms apmēram 10 gadiem.
Mērķis ir padarīt mācības aktuālas, novērst dubultošanos un pēctecīgi veidot saturu no pirmsskolas līdz pat vidusskolai.
Daži būtiskākie uzsvari:
- pāreja no skolēna pasīvas mācīšanās un faktoloģiska materiāla iegaumēšanas uz aktīvu izziņas procesu skolotāja vadībā;
- skolā apgūstamo zināšanu un prasmju sasaiste ar reālo dzīvi, piemēram, ejot mācību ekskursijās un veicot pētījumus dabā;
- vērtību, attieksmju un vispārīgu prasmju apguve, lai skolēns zinātu, kā rīkoties nepieredzētās situācijās.
Mācību saturu regulāri pārskata vairākums pasaules valstu. Nesen to līdzīgi darījušas Somija, Igaunija, Lielbritānija, Jaunzēlande, Singapūra. Daudzās skolās Latvijā līdzīgas norises notiek jau sen, taču mērķis ir panākt, lai tā būtu visur – katrā klasē un katrā skolā.
Kā mainīsies skolēna ikdiena klasē?
Būtiskākās pārmaiņas ir veidā, kā notiek mācīšanās, – nevis sniedzot skolēniem gatavas atbildes, bet vairāk viņiem ļaujot pie atbildēm nonākt pašiem. Skolotājs piedāvās uzdevumus, kas rosina skaidrot, pretstatīt, vispārināt un sarunāties. Citiem vārdiem sakot – mācīties iedziļinoties.
Skolotājs savukārt virzīs un atbalstīs skolēnus, palīdzot izšķirt, kura informācija ir svarīgāka, kā arī mācīs daudzveidīgus uzdevumu risināšanas paņēmienus.
Tādā veidā skolēni ar skolotāja gudru palīdzību pakāpeniski būvēs savu zināšanu pamatus – līdzīgi kā no spēļu konstruktora top mašīna vai māja. Tas ir vērtīgāk par iekaltām zināšanām, kā arī efektīvāk, ar lielāku motivāciju un paliekošāku rezultātu.
Vai un kādai jābūt vecāku iesaistei, lai atbalstītu skolēnus?
Ir trīs veidi, kā vecāki var palīdzēt jebkurā vecumā:
Pirmkārt.
Veidojiet pozitīvu attieksmi pret mācīšanos, padarot to par ikdienas daļu. Lemiet kopā, ko gatavot vakariņās, kurp doties brīvdienās, sarunājieties par animācijas filmu varoņiem, attiecībām, par bērna neveiksmēm un zaudējumiem. Ļaujiet bērniem darīt un kļūdīties – pašam aizpogāt mēteli, uzvilkt zeķes, arī tad, ja tās būs atšķirīgas.
Otrkārt.
Palīdziet bērniem kļūt patstāvīgākiem un neatkarīgākiem, mācot, kā pašam plānot skolas un brīvo laiku, kā atrast laiku hobijiem un draugiem, kā arī, kā pārvarēt grūtības un neizdošanos.
Treškārt.
Veidojiet konstruktīvas attiecības ar skolu un skolotājiem, jo tieši kopā rodams labākais veids bērna atbalstam. Svarīgi neveidot nepatiku pret skolā notiekošo. Interesējieties vairāk nekā tikai par atzīmēm – biežāk jautājiet, ko bērns iemācījies.
Vai taisnība, ka nebūs mājasdarbu?
Skolas mājasdarbu jēga ir divējāda.
Pirmkārt, tā ir papildu vingrināšanās iespēja, un dažiem bērniem šādas iespējas patiešām vajag vairāk. Svarīgi, lai mājasdarbi būtu tādi, kādus skolēns var izpildīt bez vecāku palīdzības, un lai pamatprasmes būtu iemācītas jau skolā. Vecāku loma ir nodrošināt vietu un mācīt bērnam patstāvīgi atcerēties, kas jāizmācās uz rītdienu, u. tml.
Otrs mērķis mājasdarbiem ir sasaistīt skolā apgūto ar reālo dzīvi, kur mēs, piemēram, intervējam vecākus par dzimtas vēsturi vai par piedzīvoto kādā vēsturiskā notikumā.
Vecākajās klasēs palielinās patstāvīgā darba apjoms. Taču arī tad ir svarīgi, lai skolēnam, mācoties patstāvīgi mājās, mēs skolā vispirms būtu apguvuši to, kā to darīt. Piemēram, mēs esam iemācījušies, kā strukturēt publisku runu, mēs zinām, kā veidot plānu referātam, mēs esam vingrinājušies klasē rēķināt sarežģītākus uzdevumus.
Jebkurā gadījumā vecākiem nebūtu jābūt tiem, kas māca un skaidro pamatmācību saturu. Viņu uzdevums ir izmantot iespēju un par kādu no tematiem rosināt un attīstīt bērna interesi tālāk. Vecāku uzdevums ir mācīt bērnam pašvadības prasmes, taču nedarīt mājasdarbus bērnu vietā.
Tas ir īpaši svarīgi, lai skolotājam neveidotos maldīgs priekšstats par to, ko bērns jau zina un prot, un tādēļ viņi varētu bērniem labāk iemācīt nepieciešamo klasē.