Pamatizglītība

Mūsdienīga izglītība ikvienā pamatskolā 

“Pamatizglītības satura īstenošanas mērķis ir vispusīgi attīstīts un lietpratīgs skolēns, kurš ir ieinteresēts savā intelektuālajā, sociāli emocionālajā un fiziskajā attīstībā, dzīvo veselīgi un droši, mācās ar prieku un interesi, sociāli atbildīgi līdzdarbojas sabiedrības norisēs un uzņemas iniciatīvu, ir Latvijas patriots.” (II nodaļas 1. punkts.) (MK noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem (Ministru kabineta noteikumi Nr. 747, https://likumi.lv/ta/id/303768 ). Pilnveidotais pamatizglītības standarts LR Ministru kabinetā apstiprināts 2018. gada 27. novembrī. 

Vīzija par katru skolēnu

Pilnveidotā mācību satura pamatā ir vīzija par to, kādu vēlamies redzēt katru skolēnu – atbildīgu un aktīvu sabiedrības dalībnieku, personību ar pašapziņu, kurš ciena un rūpējas par sevi un citiem, radošu darītāju un lietpratēju izaugsmē, kam mācīšanās kļuvusi par ieradumu, lojālu valstij.

Pamatizglītības standarts nosaka ietvaru un mācību organizāciju, lai šo vīziju īstenotu dzīvē un skolēnam dotu iespēju apgūt zināšanu pamatus kopā ar vispārīgām jeb caurviju prasmēm (tās ir: kritiskā domāšana un problēmu risināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība un digitālās prasmes) un vērtībās balstītiem tikumiem (tādiem kā atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance). 

Kas ir pamatizglītības standarts?

Pamatizglītības standarts attiecas uz mācību saturu un pieeju skolā no 1. līdz 9. klasei. Tas nosaka, kādas prasmes, zināšanas, izpratne un attieksmes skolēniem jāapgūst skolā, un ir vienīgais saistošais dokuments visiem pamatskolas skolotājiem un izglītības iestādēm. Atbilstoši noteiktajiem mūsdienīgas lietpratības izglītības mērķiem savu bērnu un jauniešu vajadzībām un vietējai situācijai skolas un skolotāji patstāvīgi plāno, kā tieši sasniegt skolēniem izvirzītos mērķus. Mācību satura apguves sasniedzamie rezultāti tajā ir formulēti trīs gadu posmiem: 1.–3. klase, 4.–6. klase, 7.–9. klase.

 Pamatizglītības standarts ietver:  

  • pamatizglītības satura īstenošanas mērķus un uzdevumus,
  • saturā iekļaujamās vērtības,
  • obligāto saturu, tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās un īstenošanas principus,
  • mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipus un iegūtās izglītības vērtēšanas kārtību,
  • pamatizglītības programmu paraugus.

Standarts nosaka, kādus mācību priekšmetus skolēni attiecīgajās klasēs mācīsies un cik mācību stundu katram no tiem nepieciešams atvēlēt triju gadu laikā. Mācību priekšmetu programmu paraugi, ko gatavo Skola2030 saskaņā ar jauno pamatizglītības standartu, būs pieejami pakāpeniski, sākot no 2020. gada pavasara.

Būtiskākās mācību satura un pieejas pārmaiņas

Pilnveidotā satura un pieejas mērķis ir padarīt mācības aktuālas, novērst satura sadrumstalotību, dubultošanos un informatīvu pārblīvētību, nodrošināt mācību satura pēctecību, veicināt kopsakarību izpratni un spēju zināšanas pielietot.

Uzsvari mācību pieejā:

  • pāreja no skolēna pasīvas mācīšanās un faktoloģiska materiāla iegaumēšanas kā pašmērķa uz aktīvu izziņas procesu skolotāja vadībā, pašizpausmi un jaunradi;
  • apgūstamo zināšanu un prasmju sasaiste ar reālo dzīvi;
  • starpdisciplināra pieeja, kas novērš satura sadrumstalotību un veicina skolotāju sadarbību mācību procesa organizēšanā;
  •  skolēnam nodrošināta iespēja mācīties iedziļinoties, izprast kopsakarības un attīstīt spēju pārnest zināšanas uz jaunām, nezināmām situācijām.

Mācību saturs veidots ar fokusu uz būtisko, kas jāapgūst skolēnam. Tāpēc tas ir organizēts atbilstoši katrā mācību jomā definētajām tā dēvētajām lielajām idejām jeb galvenajām atziņām, par kurām skolēnam jāiegūst izpratne. No tām izriet skolēniem sasniedzamie rezultāti jeb apgūstamās pamatprasības, kas formulētas standartā. No šiem sasniedzamajiem rezultātiem savukārt ir atvasināti sasniedzamie rezultāti mācību priekšmetu programmās un mācību stundas saturs – tā, lai ikkatrā mācību stundā tiktu apgūta noteikta sasniedzamā rezultāta daļa attiecībā pret plānoto. 

Skolēnam sasniedzamie rezultāti, kas formulēti pamatizglītības standartā, ir kompleksi, tie ir noteikti nevis katrā mācību priekšmetā, bet visā mācību jomā kopumā. Katrā mācību jomā ir formulēts skaidrs, izmērāms rezultāts – pratība, ko veido zināšanas, izpratne un jomas pamatprasmes, kā arī caurviju prasmes, attieksmes un ieradumi, kas balstīti vērtībās. Skolēna mācīšanās rezultāts ir lietpratība.

Obligātais mācību saturs pamatizglītības standartā strukturēts septiņās mācību jomās ar šādiem mācību priekšmetiem:

  • valodu (latviešu valoda, svešvalodas, mazākumtautību dzimtā valoda); 
  • sociālā un pilsoniskā (sociālās zinības, sociālās zinības un vēsture, Latvijas un pasaules vēsture);
  • kultūras izpratne un pašizpausme mākslā (vizuālā māksla, mūzika, literatūra, teātra māksla);
  • dabaszinātņu (dabaszinības, fizika, ķīmija, bioloģija, ģeogrāfija);
  • matemātikas (matemātika);
  • tehnoloģiju (inženierzinības, dizains un tehnoloģijas, datorika);
  • veselības un fiziskās aktivitātes (sports un veselība).

Skolēni tāpat kā līdz šim apgūs ierastos mācību priekšmetus, tādus kā latviešu valoda, matemātika, dabaszinības, fizika, ķīmija u. c., kuriem pievienosies atsevišķi jauni mācību priekšmeti, tādi kā “teātra māksla” un “dizains un tehnoloģijas”. Atbilstoši mūsdienu prasībām paredzēts pastiprināt datorikas apguvi (jau no pirmās klases) un tradicionālo mācību priekšmetu saturā aktualizēt mūsdienīgus jautājumus, jēdzienus un prasmes, piemēram, medijpratību, kritisko domāšanu un prezentācijas prasmes.  

Katrā stundā: 

  • formulēti skaidri mērķi jeb sasniedzamais rezultāts;
  • izvēlēti jēgpilni uzdevumi un atbalsta materiāli;
  • sniegta attīstoša atgriezeniskā saite un tiek veicināta domāšana par savu mācību procesu;
  • vērtību, attieksmju, vispārīgu (caurviju) prasmju un iemaņu attīstīšana, kas skolēnam palīdzēs apgūto izmantot dzīvē turpmāk, paturot prātā zināšanu mainību;
  • īstenota sociāli emocionālā dimensija;
  • lietota formatīvā vērtēšana jeb vērtēšana snieguma uzlabošanai mācību procesā. 

Metodiskie paņēmieni, ko nostiprina pilnveidotais mācību saturs, ir praksē pārbaudīti, daudziem skolotājiem jau pazīstami. Pārmaiņu mērķis ir šo praksi mērķtiecīgi ieviest katrā skolā un klasē ikdienā.

Pārmaiņas mācību saturā

Latviešu valoda. Latviešu valoda tāpat kā līdz šim spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos iekļauta valodu mācību jomā, kurā ietilpst arī mazākumtautību valodas un svešvalodas, ar kopīgu struktūras un satura plānojumu, kas veicina dziļāku izpratni par valodas sistēmu un sociālo lomu, kā arī attīsta valodas izjūtu un valodu prasmes salīdzinājumā ar citām valodām. Mācību priekšmeta programmā saglabāta visu nozīmīgāko gramatikas likumu apguve, taču būtiska vieta ir atvēlēta izpratnes veidošanai par valodas žanriem un daudzveidīgu informācijas avotu iepazīšanai un izvērtēšanai, kā arī digitālajai pratībai. Latviešu valodas stundu skaits nemainās, taču valodas apguve turpinās arī citās stundās – kā tekstpratība, jomas terminu apgūšana, zinātnisku tekstu lasīšana, domu izklāsts par konkrētu jautājumu u.c. Literatūra iekļauta kultūras un mākslas pašizpausmes mācību jomā kā mākslas un radošas pašizpausmes veids.

Otrā svešvaloda. Otrās svešvalodas apguvi paredzēts sākt no 4. klases (līdz šim no 6. klases). Daudzi zinātniski pētījumi liecina, ka līdz 10 gadu vecumam bērni citas valodas uztver un apgūst dabiski – līdzīgi kā dzimto valodu, tāpēc šīs bērnu spējas valodu apguvē plānots izmantot. Jo agrāk tiek sākta valodas apguve, jo veiksmīgāk bērni uztver un atdarina specifiskās citas valodas skaņas, ritmu un citas īpatnības. Izglītības programmā noteikts kopējais stundu skaits pirmās un otrās svešvalodas apguvei, lai skolai būtu iespējams stundu skaitu pielāgot savu skolēnu vajadzībām.

Vēsture. Latvijas vēstures un pasaules vēstures mācīšana, sākot ar 7. klasi, apvienota mācību priekšmetā  “Latvijas un pasaules vēsture” sociālās un pilsoniskās mācību jomas ietvaros.  Šo pārmaiņu īpaši atbalstījuši jomas profesionāļi – vēstures skolotāji. Vēstures skolotāju biedrība atzīst, ka Latvijas vēsture pasaules kontekstā ļauj labāk izprast cēloņsakarības mūsu valsts vēsturē un nav novērotas pazīmes, ka dalītajā vēstures mācībā skolēni Latvijas vēsturi apgūtu labāk (saskaņā ar Skolotāju biedrības 2015.gadā veiktās aptaujas rezultātiem (http://www.vsb.lv/reforma2011/pedagogu-aptauja).       

Dizains un tehnoloģijas. Datorika. Inženierzinātnes. Jaunums mācību satura piedāvājumā ir tehnoloģiju mācību joma, kurā skolēns apgūs pieredzi praktiski radīt sev un sabiedrībai vajadzīgus produktus un digitālus risinājumus. Šīs mācību jomas sasniedzamos rezultātus galvenokārt īstenos tādos mācību priekšmetos kā dizains un tehnoloģijas, datorika un inženierzinātnes.

Mācību priekšmets ar jaunu nosaukumu “Dizains un tehnoloģijas” aizstās līdzšinējo mājturības un tehnoloģiju mācību priekšmetu, un to  piedāvās no  1. līdz 9. klasei. Tas kā izvēles priekšmets būs arī vidusskolā. Mācību saturs ir veidots tā, lai visi skolēni apgūst visu satura piedāvājumu un netiek dalīti, piemēram, grupās pēc dzimuma. Mācības var īstenot, izmantojot dažādus instrumentus un iekārtas, kas vairumā skolu jau ir, tādas kā mācību virtuve, kokapstrādes darbnīca, rokas instrumenti un citi piederumi. 

Datoriku piedāvāts apgūt jau no 1. klases. Uzsvars uz skolēnu digitālajām prasmēm ir pastiprināts, ko apliecina arī palielinātais stundu skaits  datorikas apgūšanai visā pamatskolas posmā. Datorikas saturs veidots, ņemot par pamatu START IT un VISC satura aprobācijā iegūtās atziņas un piemērus, lai katrs skolēns iegūtu plašas iemaņas darbā arī ar programmvadāmajām ierīcēm. Visos vecuma posmos tiek apgūtas arī programmēšanas valodas un pieejas.  1.– 3. klasē datoriku paredzēts apgūt integrēti, bet 4.–9. klasē – kā atsevišķu mācību priekšmetu.

Inženierzinību pamatu apguve plānota 7.–9.klasē.

Teātra māksla. Šis ir jauns mācību priekšmets, kurā skolēniem būs iespēja attīstīt saskarsmes un empātijas prasmes, gūt  skatuvisku priekšnesumu un publiskās uzstāšanās pieredzi. Stundās paredzēts izmantot aktiermeistarības un drāmas metodē balstītus vingrinājumus. Iegūtās prasmes būs noderīgas gan pētniecības darbu aizstāvēšanā, gan diskusijās un debatēs.  Kā mācību priekšmets tas veidots tā, lai to varētu mācīt pašreizējie literatūras, sociālo zinību vai citi skolotāji gan kā atsevišķu mācību priekšmetu, gan integrēti – kopā ar literatūru, sociālajām zinībām, sportu un veselību. Teātra māksla papildina tādus tradicionālos radošās pašizpausmes veidus kā literatūra, mūzika un vizuālā māksla. Teātra mākslas mācību saturu 1.–3. klasē paredzēts apgūt integrēti literatūrā, sociālajās zinībās un citos priekšmetos, bet 4.–9. klasē tai atvēlēts noteikts stundu skaits.

Sports un veselība. Mainās sporta nodarbību mērķis un nozīme – uzsvars no fiziski izmērāmiem normatīviem un sacensību ir pārnests uz sportu kā aktīva un veselīga dzīvesveida ieradumu veicināšanu. Stundās vērība tiks pievērsta arī drošības jautājumiem –  spējai atpazīt riskantas dzīves situācijas un pieņemt lēmumu aktīvai rīcībai. Sākot no 2. klases, sportam un veselībai palielināts stundu skaits vidēji no divām uz trim nodarbībām nedēļā. Pirmajā klasē nav noteikta papildu stunda, jo bērniem ir paredzētas kustību pauzes.

Latviešu valoda skolās, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Latviešu valodas loma ir pastiprināta skolās, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Ņemot vērā, ka 2018. gada 22. martā Saeima atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas vidusskolas posmā paredz pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā, plānots, ka pāreja uz mācībām valsts valodā sāksies 2019. gada 1. septembrī un noslēgsies 2021. gada 1. septembrī. Līdz ar to pamatskolā paredzēts ne mazāk kā 50% mācību īstenot latviešu valodā 1.–6. klasē un ne mazāk kā 80%  – 7.–9. klasē, līdz ar to jau pamatskolas līmenī skolēni varēs lietot valsts valodu saziņā un būs gatavi turpināt izglītību valsts valodā.

Vērtēšana

Vērtēšana ir neatņemama mācību procesa daļa. Saskaņā ar pilnveidoto pamatizglītības standartu būtiski palielinās formatīvās vērtēšanas jeb vērtēšanas, lai uzlabotu mācīšanos loma ikdienā.  Uzsvērta  diagnosticējošo pārbaudes darbu loma kā būtisks atbalsts skolotājiem, lai plānotu savu ikdienas darbu mācību gada sākumā.

Tāpat kā līdz šim skolēna sasniegumu vērtēšanā paredzēti arī obligātie valsts pārbaudījumi. Tiek saglabāti trīs iepriekš noteiktie obligātie valsts pārbaudījumi latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā, ko papildinās ceturtais – starpdisciplinārs pārbaudes darbs sociālajā un pilsoniskajā, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomā.

Vērtēšanas veidi

  • Skolēnu snieguma vērtēšana ikdienā, lai uzlabotu mācīšanos, jeb formatīvā vērtēšana. Tā paredz laikus un regulāri sniegtu attīstošu atgriezenisko saiti (ko var sniegt gan skolotājs, gan citi skolēni), lai uzlabotu mācīšanos. Formatīvās vērtēšanas ietvaros nepieciešams attīstīt arī skolēnu pašvērtēšanas prasmes.
  • Skolēnu snieguma novērtēšana jeb summatīvā vērtēšana. Skolotājs novērtē un dokumentē skolēna mācīšanās rezultātu attiecībā pret plānotiem sasniedzamajiem rezultātiem mācīšanās posma noslēgumā, piemēram, temata, mācību gada vai pamatizglītības noslēgumā. Vērtējumu summatīvās vērtēšanas ietvaros izsaka:
    • 1.–3. klasē rakstiski četros apguves līmeņos (mācību gada beigās skolēni saņems rakstisku sasniegumu vērtējumu apguves līmeņos atbilstoši nozīmīgākajiem mācību jomā definētajiem sasniedzamajiem rezultātiem: sācis apgūt; turpina apgūt; apguvis; apguvis padziļināti. Izmaiņas ieviestas, atzīstot, ka vērtējums ballēs atsevišķos mācību priekšmetos jau no otrās klases neatbilst pašreizējai starptautiskajai praksei un nesniedz detalizētu informāciju par skolēna sniegumu);
    • 4.–9. klasē 10 ballu skalā kā līdz šim.
  • Diagnosticējošā vērtēšana. Tās mērķis ir palīdzēt skolotājam izvērtēt skolēna mācīšanās stiprās un vājās puses un noskaidrot nepieciešamo atbalstu, lai atbilstoši un efektīvi plānotu turpmāko mācību procesu. Diagnosticējošie pārbaudes darbi vairs nebūs jāīsteno vienā noteiktā laikā. Projektā tiks izstrādāti un pakāpeniski piedāvāti 20 diagnosticējošie darbi dažādās mācību jomās atbilstoši jaunam mācību saturam.
  • 4 obligātie valsts pārbaudījumi, pamatskolu beidzot:
    • trīs  eksāmeni: latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā;
    • ceturtais – starpdisciplinārs pārbaudes darbs par sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un  tehnoloģiju mācību jomu saturu.

Skola2030 ietvaros tiek izstrādāti metodiskie materiāli un piemēri kompleksu  sasniedzamo rezultātu vērtēšanai katrā mācību jomā. Vērtējums izteiks skolēnu sniegumu pret katras mācību jomas sasniedzamajiem rezultātiem un mācību jomā izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem. Ar sasniedzamajiem rezultātiem mācību jomās ir iespēja iepazīties pamatizglītības standarta attiecīgajos pielikumos. 

Pārmaiņas mācību darba organizēšanā skolās  

Skolām lielāka brīvība un atbildība mācību darba plānošanā

Skolas atbildība ir plānot un organizēt mācību procesu tā, lai katram bērnam būtu nodrošināta iespēja sasniegt standartā noteiktos rezultātus, kas ietver zināšanas, izpratni, prasmes, attieksmes un vērtības. Lai to īstenotu, skolām paredzēta lielāka patstāvība mācību darba plānošanā un organizēšanā saskaņā ar konkrētās skolas skolēniem un viņu vajadzībām. 

Stundu saraksta plānošana

Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā būs noteikts trim gadiem, nevis nedēļai, kā tas ir bijis līdz šim, un skola tādējādi varēs elastīgāk organizēt mācības, pavadīt visu mācību dienu, veicot apjomīgāku pētījumu kādā mācību priekšmetā vai dodoties mācību ekskursijā, – integrēt mācību priekšmetus, lai sekmētu skolēnu iedziļināšanos mācību tematos.

Skolai paredzētas tiesības mainīt stundu skaitu 10 % un 20 % robežās

Standartā paredzēts, ka skolas būs tiesīgas mainīt stundu skaitu mācību priekšmetos 10 % robežās, bet ģimnāzijās pat 25 % ietvaros no standartā  noteiktā mācību stundu skaita un brīvāk plānot  ikdienas mācību darbu, lai sasniegtu izglītības mērķus, un pielāgot saviem skolēniem atbilstošu mācību plānu katram posmam.

Šīs izmaiņas dod iespēju skolām ieplānot lielāku stundu koncentrāciju mācību gada vai semestra ietvaros vienā mācību priekšmetā vai mācību jomā, lai mācību nolūkos skolēni varētu doties uz muzejiem, apmeklēt vēsturiskus objektus, veikt pētījumus un īstenot projektus, kas prasa ilgāku laiku. Šāda pieeja ļauj ieplānot konkrētus tematus atbilstoši gadalaikam ārpus telpām dabaszinībās. Skolās ar nelielu skolēnu skaitu, kurās vienas mācību jomas priekšmetus reizēm māca viens skolotājs, var ieplānot vairāku mācību priekšmetu apguvi integrēti. Dažādos apvidos skolēnu vajadzības apgūt pastiprināti kādu mācību priekšmetu var atšķirties. Tā, piemēram, vidē, kur skolēniem ir pieejams mazāks atbalsts un resurss pirmās svešvalodas apguvei, skola var mērķtiecīgi ieplānot lielāku svešvalodas stundu skaitu.     

Laiks sadarbībai

Ikdienas mācību procesa organizēšanā liela nozīme ir skolotāju savstarpējai sadarbībai stundu plānošanā un tematu saskaņošanā. Tā skolēns veido padziļinātu, starpdisciplināru izpratni, pēctecīgi un pamatīgi attīsta prasmes. Tādēļ skolu vadītāji ir aicināti rūpēties par apstākļu nodrošināšanu, kas rosinātu skolotājus sadarboties ikdienā. 

Atbalsts

Skola2030 rūpējas par to, lai skolotājiem būtu pieejams vajadzīgais atbalsts mācību procesa organizēšanā atbilstoši pilnveidotajai pieejai, rosina skolotāju sadarbību un pieredzes apmaiņu.

Katrā mācību priekšmetā un katrā tematā Skola2030 ietvaros un sadarbībā ar partneriem top mācību līdzekļu piemēri. Tie būs brīvi pieejami digitālajā resursu krātuvē. Ikviens tos varēs izmantot un pavairot pēc nepieciešamības vai pēc to parauga veidot savus. Taču skolas tāpat kā līdz šim varēs izmantot arī agrāk izdotos un iegādātos mācību līdzekļus un grāmatas, mērķtiecīgi izvēloties atbilstošākos uzdevumus un tekstus saskaņā ar sasniedzamajiem rezultātiem.   

Tiek gatavota digitālo mācību resursu krātuve, kurā plānots ievietot mācību priekšmetu programmu paraugus, brīvi pieejamus projektā tapušos mācību līdzekļus skolēniem, metodiskos materiālus, kolēģu mācību stundu paraugus, kas rosinātu ideju un pieredzes apmaiņu. 

Mācību un metodiskie līdzekļi

Skola2030 gatavo mācību un metodisko līdzekļu paraugu komplektus, kas aptvers visus tematus katrā mācību priekšmetā pirmsskolas, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē, un tie top  sadarbībā ar partneriem, kuru vidū ir Latvijas vadošās augstskolas. Mācību līdzekļu paraugi pamatizglītībā top sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Daugavpils Universitāti, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju. Tie būs pieejami pakāpeniski, sākot no 2020. gada pavasara.

Mācību līdzekļi katrā mācību priekšmetā top no skolēna perspektīvas un ar formulētiem vērtēšanas kritērijiem: “Es zināšu”; “Es pratīšu”. Tie ietver temata atsegumu, dažāda līmeņa uzdevumus skolēniem, snieguma līmeņa aprakstus un citus materiālus izmantošanai mācību darbā. Mācību līdzekļos ietverti mūsdienīgi un ar reālo dzīvi saistīti uzdevumi.

No 2019. gada rudens skolotājiem būs pieejami arī citi atbalsta materiāli, tostarp par skolotāja lomu mācību procesā, skolēna lomu, metodiskajiem paņēmieniem, caurviju prasmju attīstību, skolēna snieguma vērtēšanu, sadarbību, mācību vides iekārtošanu u. c.

Izglītojoši pasākumi

  • Konferences (“DOMĀT”, “VĒRTĒT, lai mācītos”, “Lietpratība SĀKUMizglītībā”, “Lietpratība pamatizglītībā”).
  • Semināri pašvaldību mācību jomu koordinatoriem, izglītības pārvaldēm.
  • VISC kursi.

Profesionālā pilnveide

  • Mācības pilotskolu komandām (Skola2030).
  • Mācības visu skolu vadības komandām (1600 skolotāji no skolām, kas nav pilotskolas, LU).
  • Mācības pedagogiem par iekļaujošo izglītību (240 skolotāji, LiepU).
  • Mācības tehnoloģiju mācību jomas skolotājiem (1200 skolotāji; no 2019. gada rudens, Skola2030). 
  • E-pašmācību moduļi (no 2019. gada, Skola2030).
  • Mācības pedagogiem, īstenojot mācību procesu lingvistiski neviendabīgā vidē ( 4710 skolotāji; no 2018. gada rudens, LVA).
  • Citi VISC apstiprināti un augstskolu īstenoti kursi – mācīšanās konsultantiem, tālākizglītotājiem, pašvaldību mācību jomu koordinatoriem atsevišķās mācību jomās.

Sekojiet informācijai www.skola2030.lv un Skola2030 Facebook lapā.

Izglītojoši un informatīvi materiāli

  • Video par aktualitātēm mācību saturā un pieejā Skola2030 Youtube kanālā www.youtube.com/skola2030 .
  • Tīmekļsemināri jeb vebināri par aktualitātēm mācību jomās – līdz šim notikuši pieci šādi semināri (par aktualitātēm latviešu valodā un literatūrā, par tehnoloģiju mācību jomu, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomu, veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomu, datoriku. Šo semināru laikā, kā arī pēc tam, iespējams uzdot jautājumus un noskaidrot atbildes. https://www.youtube.com/playlist?list=PLLls_n2ybYppLnAFX6iqkxKcAz3m2MyNu
  • E-ziņu izdevums skolotāju atbalstam “Darīt.Domāt.Zināt.”,  kuru var lejuplādēt Skola2030 mājaslapā un izdrukāt lasīšanai vai saņemt e-pastā elektronisko versiju, piesakoties jaunumiem.

Izglītība bērniem ar speciālām vajadzībām

Valsts pamatizglītības standarts attiecas arī uz speciālo izglītību – par mācību saturu un pieeju, par prasībām mācību satura apguvei, mācību darba organizēšanu skolā.

Saskaņā ar iekļaujošās izglītības principu bērns ar speciālām vajadzībām var mācīties vispārizglītojošā klasē pēc individuāla plāna, kas pielāgots viņa traucējumu veidam,  jebkurā skolā, kurā ir licencēta speciālās izglītības programma un nodrošināti atbilstoši resursi – pielāgota vide, atbilstoši mācību materiāli un atbalsta personāls. Pilotskolu vidū 54 skolās ir licencētas speciālās izglītības programmas.

Projektā top mācību un metodiskie līdzekļi bērniem ar speciālām vajadzībām, to skaitā mācību līdzekļi bērniem un jauniešiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Strazdumuižas internātvidusskola – attīstības centrs vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem gatavo mācību līdzekļus Braila rakstā, top DIBEL NEXT lasītprasmes novērtēšanas testa rokasgrāmata.

Kāpēc vajadzīgas pārmaiņas?

Pasaule mainās, un sabiedrība attīstās. Mēs nezinām, kādu sabiedrību veidos mūsu bērni un kāda būs viņu nodarbošanās, bet mēs varam dot viņiem zināšanas, prasmes un vērtības, kas viņiem dzīvē palīdzēs īstenot savu potenciālu un atrast savu ceļu. Jaunais Valsts pamatizglītības standarts tapis, pilnveidojot vispārējās izglītības mācību saturu un pieeju, lai pielāgotos mūsdienu sabiedrības prasībām un vajadzībām – padarītu mācības aktuālas un jēgpilnas, novērstu satura sadrumstalotību, dubultošanos un informācijas pārmērību, nodrošinātu mācību satura pēctecību, veicinātu skolēnos kopsakarību izpratni un spēju zināšanas lietot.

Pārmaiņas pamatskolas mācību saturā un pieejā ar mērķi ikvienā skolā visiem bērniem nodrošināt mūsdienām atbilstošu izglītību, lai dotu iespēju iegūt lietpratīgam skolēnam nepieciešamās zināšanas, izpratni, prasmes un vērtības, nostiprinātas Valsts pamatizglītības standartā, kas izstrādāts Valsts izglītības satura centra (VISC) īstenotajā ESF projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) un ir balstītas pasaules labāko skolu pieredzē.

Vairāk par kompetenču pieejas teorētisko pamatojumu lasiet šeit: https://www.siic.lu.lv/skolam/petnieciba/monografija-macisanas-lietpratibai/

Ieviešana

Pilnveidoto mācību saturu un pieeju vispārējā izglītībā paredzēts ieviest pakāpeniski, sākot no

  • 2019. gada 1. septembra pirmsskolā,
  • 2020. gada 1. septembra 1., 4., 7. un 10. klasē,
  • 2021. gada 1. septembra 2., 5., 8. un 11. klasē,
  • 2022. gada 1. septembra 3., 6., 9. un 12. klasē.

Pilnveidotā mācību satura un pieejas aprobācijai 2016. gada beigās tika izraudzītas 100 pilotskolas Latvijā, kuru skolotāji divu gadu laikā regulāri piedalās mācībās un apmainās pieredzē, izmēģina satura un pieejas efektivitāti, sniedz savus ierosinājumus par uzlabojumiem. Pilotskolu pieredze būs noderīga pilnveidotā satura un pieejas īstenošanā citās skolās.

Skola2030 turpina informēšanas, izglītošanas un skaidrošanas pasākumus, lai pilnveidotā satura un pieejas ieviešana skolās sasniegtu gaidīto rezultātu – zinošus skolotājus ar mācību procesa vadīšanai nepieciešamajām prasmēm un iemaņām, motivētus un aktīvi izzinošus skolēnus, kas būs sagatavoti nākotnes izaicinājumiem un konkurētspējīgi starptautiski, pārliecinātus un mierīgus vecākus un bērnu pilnvarotos pārstāvjus. 

Mācību satura pilnveides priekšvēsture

Mācību satura pilnveide un virzība uz mūsdienu prasībām atbilstošu izglītību pamatskolā tiek turpināta kopš 2006. gada, kad pirmoreiz uzsvērta doma par vispārīgo prasmju jeb tā dēvēto caurviju nozīmi bērnu un jauniešu izglītībā. Jau toreiz izvirzīti līdzīgi izglītošanas aspekti – pašizpausme, radošums, analītiski kritiskā domāšana, morālais un estētiskais aspekts, saziņa un sadarbība, mācīšanās kā process un praktiska darbošanās – un atsevišķi – matemātiskā domāšana. Daudzās skolās šos aspektus jau īsteno, tā ir kļuvusi par ikdienas praksi, un pilnveidotais pamatizglītības standarts dos iespēju to nostiprināt un veicināt.  

Mācību satura un pieejas pilnveide ir likumsakarīgs solis, lai īstenotu  Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā “Latvija 2030” izvirzīto uzdevumu: izglītībai jābūt kvalitatīvai, visa mūža garumā pieejamai, orientētai uz radošumu, lai reaģētu uz globālās konkurences un demogrāfijas izaicinājumiem. Nacionālajā attīstības plānā 2014–2020 minēta nepieciešamība attīstīt daudzveidīgas kompetences jeb lietpratību. 

Pirmo reizi Latvijā vispārējās izglītības mācību saturs un pieeja pārskatīta vienotā sistēmā un pēctecīgi visās bērnu un jauniešu formālās izglītības pakāpēs – no pusotra gada vecuma pirmsskolā līdz pat vidējās izglītības 12. klasei.

Pilnveidotā mācību satura un pieejas versija ar sasniedzamajiem rezultātiem visās mācību jomās no pirmsskolas  līdz vidusskolai  (16 mācību gadi) tapa 9 mēnešu laikā – no 2016. gada novembra līdz 2017. gada augustam. Mācību satura izstrādē bija iesaistīti vairāk nekā 300 ekspertu – praktizējoši skolotāji, augstskolu mācībspēki un pētnieki. Četrus mēnešus ilgajā sabiedriskā apspriešanā –  no 2017. gada septembra līdz 2018. gada februārim –  pilnveidotais mācību saturs un pieeja tika plaši apspriesta gan ar skolotājiem, gan ar dažādu nozaru ekspertiem un tika saņemti 887 priekšlikumi no dažādām sabiedrības grupām un indivīdiem, kurus ņēma vērā, sagatavojot Valsts pamatizglītības standartu.

2019. gada pavasarī noris aktīvs darbs pie Valsts vispārējās vidējās izglītības standarta un sasniedzamo rezultātu formulējumiem, konsultējoties un saskaņojot darbu ar nozaru speciālistiem un iesaistītajām pusēm, lai sagatavotu projektu apstiprināšanai valdībā.

Vārdnīca

Caurviju prasmes (pratības) – vispārīgs/plašs zināšanu, iemaņu un attieksmju kopums, kas ir būtiski nepieciešams, lai veiksmīgi darbotos mūsdienu pasaulē, izglītības un darba sfērā. Tādas caurviju prasmes kā, piemēram, kritiskā domāšana un problēmrisināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība un digitālā pratība, tiek lietotas visās mācību un dzīves jomās. Dēvētas arī par starpdisciplinārām, transversālām prasmēm, arī par “21. gadsimta prasmēm”.

Formatīvā vērtēšana –  vērtēšana ikdienas mācību procesā, lai uzlabotu skolēna sniegumu un tuvinātu izvirzītajam mācīšanās mērķim jeb sasniedzamajam rezultātam. “Formēt” jeb mērķtiecīgi vadīt skolēna mācīšanās procesu un palīdzēt viņam iegūt zināšanas un prasmes. Tā ietver regulāru un laikus sniegtu pozitīvu atgriezenisko saiti, ko sniedz gan skolotājs, gan pārējie skolēni, un skolēna iespēju pašam novērtēt savu sniegumu. Šāds vērtējums palīdz skolēnam uzlabot savu sniegumu un mācīšanos, kā arī attīstīt pašvērtējumu, savukārt skolotājam tas palīdz apzināties skolēnu sniegumu līmeni un atbilstoši uzlabot mācību procesu.

Lietpratība jeb kompetence – spēja izmantot zināšanas un prasmes un paust attieksmes, kas nepieciešamas uzdevuma izpildīšanai un problēmu risināšanai mainīgās un reālās dzīves situācijās. Skolā – skolēna spēja adekvāti lietot mācīšanās rezultātu noteiktā kontekstā (izglītības, darba, personiskā vai sabiedriski politiskā).

Mācību līdzekļi – skolēnam paredzēti atbalsta materiāli mācīšanās procesā mācību satura apgūšanai. Tie ietver mācību literatūru, uzskates līdzekļus, atbalsta materiālus u. c. vienības.

Mācību saturs – apgūstamo zināšanu, prasmju un vērtību kopums noteiktā laika posmā,  formulēts kā skolēnam sasniedzamie rezultāti. Ietver arī mācību procesā  izmantojamos materiālus un metodes skolēnu snieguma novērtēšanai.

Mācīšanās iedziļinoties – augstākā līmeņa domāšanas prasmju (analizēt, sintezēt, izvērtēt, risināt problēmas) lietošana mācību procesā. Nozīme ir ne tikai konkrētu zināšanu un faktu  uzkrāšanai, bet arī apziņai par zināšanu iegūšanas procesu, spējai vispārināt un apgūto izmantot jaunās situācijās. Šādas mācīšanās rezultāts ir lietpratība.  

Pratība – noteiktu zināšanu, vispārīgu un specifisku prasmju un iemaņu kopums, kas skolēnam jāapgūst mācību jomā.

Sasniedzamie rezultāti – prasības mācību satura apguvei; izmērāms mācību procesa iznākums. Pilnveidotajā standartā formulēti katrā mācību jomā un sasniedzami skolas un skolotāju plānošanas un savstarpējas sadarbības ietvaros.

Summatīvā vērtēšana – ar atzīmi dokumentēts skolēna mācīšanās rezultāta novērtējums izglītības posma (temata, kursa, mācību gada) noslēgumā.

UZZIŅAI

Vairāk par mācību pieeju uzziniet šeit:

Vairāk par vērtēšanu uzziniet šeit: