Caurvijas Citi jautājumi
Kā varētu skaidrot, kas ir mācību saturā pieminētās caurviju prasmes?
Vienkāršākais būtu tās nosaukt: kritiskā domāšana un problēmu risināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība un digitālās prasmes.
Līdztekus ierastajām tradicionālajām zināšanām šīs vispārīgās prasmes mūsdienās ir svarīgas ikvienam no mums. Tāpēc tām turpmāk pievēršam lielāku uzmanību skolā.
Piemēram, viens no kritiskās domāšanas uzdevumiem ir kritiski izvērtēt lasīto tekstu, saprast tā jēgu, kā arī novērtēt ticamību. Tāpat jebkura pētījuma veikšanai ir svarīgas problēmu risināšanas prasmes.
Vairāk par caurviju prasmēm lasi: https://www.skola2030.lv/lv/macibu-saturs/merki-skolenam/caurviju-prasmes, kā arī Skola2030 ziņu izdevumā: https://www.skola2030.lv/lv/jaunumi/zinu-izdevums/nr-8-oktobris-2019
Tagad būs papildu jāmācās caurviju prasmes un vērtības, bet vai nesamazināsies zināšanu loma?
Pamatīgas un vispusīgas zināšanas noteikti paliek. Tās ir izglītības pamats.
Gluži otrādi – mērķis ir iemācīties labāk, pamatīgāk un ar sapratni. Tā, lai skolēns pēc tam spētu to izmantot dzīvē.
Tādas zināšanas mēs vislabāk iegūstam tad, kad ir laiks iedziļināties, un to var sekmēt, samazinot iegaumējamo faktu apjomu un koncentrējoties uz svarīgāko.
Turklāt mūsdienu skolēniem ir jāmācās dubultā, ne tikai iemācoties noteiktu zināšanu apjomu, bet arī paņēmienus, kā mācīties. Piemēram, kad skolēni mācās dzejoli no galvas, tikpat svarīgi viņiem ir iemācīties iegaumēšanas stratēģijas. Tā, lai tās varētu izmantot citā reizē.
Vai skolotāja drīkst parādīt piemēru, kā veicams kāds no radošajiem darbiem, bērniem vecumā no 1,7 līdz 3 gadiem?
Līdz 3 gadu vecumam bērni vēl ir tā dēvētās paralēlās spēlēšanās “stadijā,” viņi novēro, ko un kā dara citi un to atkārto. Skolotājs šo vecumposma īpatnību var prasmīgi izmantot: darboties blakus bērniem, pats veidot savu radošo darbu. Bērns, to redzot, mēģinās noskatīties un darīt līdzīgi, bet viņam neradīsies sajūta, ka noteikti jāizdara tieši tāpat, kā izdarījis skolotājs.
Ja skolotājs parāda piemēru, kā veicams darbs, tad bērnam nav iespēju radoši izpausties, viņš tikai cenšas pēc iespējas precīzāk attēlot skolotāja paraugu. Tātad šajā situācijā bērns mācās sekot norādēm, nevis radoši izpausties. Ja skolotājs parāda priekšā, tad tā ir skolotāja radošā izpausme, nevis bērna.
Skolotājs māca konkrētas prasmes atbilstoši bērna mācību vajadzībām, piemēram, griezt, līmēt, veltnēt, lai bērns pats tās varētu radoši izmantot. Lai attīstītu radošumu, skolotājs rada iespējas bērnam gūt jaunu pieredzi, ilgstošā laika posmā iepazīt nezināmus materiālus, lai bērns varētu patstāvīgi izmēģināt, kā materiālus izmantot. Skolotājs rada drošu vidi spontanitātei, māca veidus, kā radīt jaunas idejas, un atbalsta bērnu viņa ideju īstenošanā.
Vairāk par jaunrades caurviju prasmju attīstību lasiet Skola2030 metodiskajā līdzeklī pirmsskolas skolotājam “Caurviju prasmes pirmsskolā’’.
