Ko nozīmē vērtību iekļaušana mācību saturā? Par kurām vērtībām ir runa?

Lietpratību veido gan zināšanas, gan prasmes, gan arī cilvēka vērtības. Tas ir tas, kas nosaka mūsu rīcību – tas, vai mēs domājam par kopīgu labumu vai to, kāds cilvēks es esmu.

Tādēļ attīstīt ieradumus, kas balstīti vērtībās un kurus skolēni vēlāk pieņem par saviem tikumiem, ir būtiska pilnveidotā mācību satura daļa. Katrā mācību priekšmetā ir formulēti desmit ieradumi, kuru attīstība šajā mācību priekšmetā ir tā uzdevums.

Kā šīs vērtības iemācīt? Tās nevaram iemācīt teorētiski. Vērtības bērni un jaunieši mācās no pieaugušajiem. To, kā mēs dzīvojam skolā, kādu attieksmi demonstrējam viens pret otru, kā veidojam savas attiecības ģimenē. Jāapzinās – ja tas, ko stāstām, atšķiras no tā, kā rīkojamies paši, bērni to ievēros.

Vērtības pilnveidotajā saturā balstītas Latvijas Satversmē, Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, Latvijas valdības dokumentos.

Mācību saturs balstās tādās vērtībās kā dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts. Attīstot ieradumus, skolā bērni liek pamatus tikumiem. Tādiem kā atbildība, drosme, godīgums, taisnīgums.

Tagad būs papildu jāmācās caurviju prasmes un vērtības, bet vai nesamazināsies zināšanu loma?

Pamatīgas un vispusīgas zināšanas noteikti paliek. Tās ir izglītības pamats.

Gluži otrādi – mērķis ir iemācīties labāk, pamatīgāk un ar sapratni. Tā, lai skolēns pēc tam spētu to izmantot dzīvē.

Tādas zināšanas mēs vislabāk iegūstam tad, kad ir laiks iedziļināties, un to var sekmēt, samazinot iegaumējamo faktu apjomu un koncentrējoties uz svarīgāko.

Turklāt mūsdienu skolēniem ir jāmācās dubultā, ne tikai iemācoties noteiktu zināšanu apjomu, bet arī paņēmienus, kā mācīties. Piemēram, kad skolēni mācās dzejoli no galvas, tikpat svarīgi viņiem ir iemācīties iegaumēšanas stratēģijas. Tā, lai tās varētu izmantot citā reizē.