Kā turpmāk plānot mācību saturu un kādus plānošanas dokumentus veidot ikdienas darbam un sadarbībai starp skolotājiem?

Visi plānošanas dokumenti veidojami, ievērojot atpakaļvērstās plānošanas principu. Saskaņā ar to veiksmīgai mācību darba plānošanai secīgi veic trīs darbības: (1) izvirza sasniedzamos rezultātus, (2) precizē, ko tieši vērtēs jeb ar kādām darbībām skolēns demonstrēs, ka apguvis sasniedzamo rezultātu; un tikai tad (3) plāno mācību procesu jeb darbības, kas skolēnam jāveic, lai virzītos uz sasniedzamo rezultātu. Šie trīs jautājumi ir aktuāli visos plānošanas līmeņos, atšķirsies tikai detalizācijas pakāpe. Shēmā “Mācību satura plānošanas līmeņi” piedāvāts, kā katrs no trim atpakaļvērstās plānošanas jautājumiem izpaužas katrā no plānošanas līmeņiem.

Gada tematu plāns klasei/klašu grupai. To veido visam mācību gadam kā kalendāru pārskatu par tematu secību, stundu skaitu un būtiskākajiem sasniedzamajiem rezultātiem konkrētā kalendārā laika posmā vienai klasei visos vai vairākos mācību priekšmetos.

Visu tematu būtiskākos sasniedzamos rezultātus (SR) var apkopot, piemēram, šādā veidnē (sk. tālāk). Katram tematam atvēlētās rūtiņas lielums ir pielāgojams tematam apguvei paredzētajam stundu skaitam.

Gada tematu plāna klasei/klašu grupai mērķis ir gūt vienas klases/skolas ietvaros pārskatu par tematiem un/ vai sasniedzamajiem rezultātiem, ko konkrētā kalendārā laika posmā skolēni apgūs dažādos mācību priekšmetos. Šādu dokumentu izmanto arī, lai skolotāju grupas vai skolas līmenī vienotos par saskaņoti vai integrēti apgūstamiem sasniedzamajiem rezultātiem dažādos priekšmetos, t. i., caurskatot gada temata plānu, skolotāji izvērtē, kurus mācību priekšmetu sasniedzamos rezultātus ir mērķtiecīgi apgūt vienlaikus vai integrēti un kurus – atsevišķi katrā mācību priekšmetā.

Mācību priekšmeta tematiskais plāns. To veido kā detalizēti izvērstu sasniedzamo rezultātu, kā vērtēšanas un skolēna mācību darbību pārskatu konkrētajam tematam pirms temata apguves uzsākšanas. Tematiskā plāna mērķis ir palīdzēt skolotājam mērķtiecīgi plānot mācību procesu temata ietvaros. Tāpēc būtiski tematisko plānu veidot kā temata apguves gaitā lietojamu rīku, kuru iespējams papildināt un pielāgot skolēnu vajadzībām, kas noskaidrojas temata apguves laikā. Lai veidotu elastīgu un reālajai situācijai atbilstošu tematisko plānu, to var veidot pa daļām, katru atsevišķo tematu plānojot pa vienam vai blokiem pirms temata apguves uzsākšanas.

Kā veidot tematisko plānu?

• Stundas kārtas numurs: rakstām, kura stunda pēc kārtas tematā tā ir. Šajā vietā varam atspoguļot, kādos stundu blokos plānojam mācīšanos uz katru sasniedzamo rezultātu – pa vienai stundai, blokstundām vai kā citādi. Tātad sasniedzamajam rezultātam nav jābūt piesaistītam 40 minūšu posmam. Šī dokumenta ietvaros, izmantojot jēdzienu “stunda”, vienmēr domājam plašāk – stunda, blokstunda, nodarbība, u. c. laika vienība, kurā skolotājs plāno sasniedzamo rezultātu apguvi.
• Stundas nosaukums: rakstām virsrakstu vai atslēgas vārdus stundā apgūstamajam. Šī sadaļa dos pārskatu par apakštematu secību šī temata ietvaros.
• Stundā sasniedzamais rezultāts: izmantojam mācību priekšmeta programmas paraugā piedāvātos sasniedzamos rezultātus – ziņas, prasmes, kompleksos sasniedzamos rezultātus un ieradumus, lai formulētu sasniedzamo rezultātu katrai stundai šī temata ietvaros. Visbiežāk, lai nonāktu pie vienā stundā sasniedzama rezultāta, mācību priekšmeta programmā piedāvātie sasniedzamie rezultāti būs jāapvieno grupās (jeb – kuras ziņas un prasmes skolēni apgūs vienlaikus – vienā stundā?) un pēc tam jākonkretizē (jeb – cik tālu virzībā uz šo sasniedzamo rezultātu ir iespējams pavirzīties vienā stundā, – ko tieši apgūsim?).
• Skolēnu darbības, kas liecinās, ka rezultāts sasniegts: sašķeļam stundā sasniedzamo rezultātu līdz tik mazām vienībām, kuras varēsim stundā novērtēt, t. i., konkretizējam, kādas skolēnu zināšanas, prasmes, darbības pierādīs, vai viņi ir sasnieguši izvirzīto sasniedzamo rezultātu. Piemēram, ja sasniedzamais rezultāts ir “izpratne par...”, tad šajā vietā atbildam uz jautājumu “kādas darbības skolēnam jāspēj veikt, lai demonstrētu, ka viņam ir izpratne par...”, t. i., kas skolēnam jāspēj izdarīt, izskaidrot, lai pierādītu, ka viņš ir izpratis. Sagaidāmo skolēnu darbību precizēšanas process palīdz skolotājam vēlreiz pārliecināties, vai ieplānotais sasniedzamais rezultāts ir konkrētajā laika posmā sasniedzams un izmērāms.
• Mācību darbības, kas jāveic, lai skolēns virzītos uz stundā sasniedzamajiem rezultātiem: rakstām, kādas galvenās mācību darbības skolēnam jāpiedzīvo, lai izveidotu izpratni vai apgūtu prasmi, kas minēta sasniedzamajā rezultātā. Šajā sadaļā var pievienot saites uz jau radītajiem resursiem, kas noderēs virzībā uz konkrēto sasniedzamo rezultātu. Detalizētāk par to, kā virzīt mācīšanās procesu, plānosim stundas plāna līmenī.
• Komentāri: pēc tam, kad notikušas konkrētās mācību stundas, pierakstām komentārus nākamajam gadam. Varam izcelt lietas, kas bija veiksmīgi saplānotas un kurās vietās plānā var būt nepieciešami uzlabojumi.

Atsevišķu sasniedzamo rezultātu apguvi iespējams plānot saskaņoti vai integrēti. Integrēta sasniedzamo rezultātu apguve nozīmē, ka skolēns vienlaikus apgūst vairākos mācību priekšmetos plānotos sasniedzamos rezultātus. Integrēta temata mērķis ir palīdzēt skolēnam viengabalainu, nesadrumstalotu skatījumu uz pasauli, dziļāku izpratni, mācīties pārnest un izmantot apgūtās prasmes jaunās situācijās. Skolotājs/skolotāji, plānojot integrētu tematu, ievēro iepriekš minētos tematiskā plāna veidošanas principus.